Debates par Eiropas Savienību Iedzīvotāju reģionālo tīklu veidošana zināšanu izplatībai un atvērtam dialogam

1. Debates par Eiropas SavienībuIedzīvotāju reģionālo tīklu veidošana zināšanu izplatībai un atvērtam dialogam Projekta norises periods: 10/2008 – 05/2009 Projekts līdzekļus ir saņēmis no Eiropas Komisijas Par šī projekta saturu pilnībā atbild nodibinājums Baltic Institute of Social Sciences

2. Projekta mērķi un uzdevumi • Veicināt iedzīvotāju ekonomiskās, sociālās un politiskās iniciatīvas • Izplatīt zināšanas starp iedzīvotājiem • Radīt dialoga iespējas starp iedzīvotājiem un visu līmeņu lēmumu pieņēmējiem Latvijas reģionos • Sniegt ieguldījumu efektīvai un ilgtspējīgai ES struktūrfondu izmantošanai MĒRĶI UZDEVUMI • Organizēt mazo un vidējo uzņēmēju diskusijas par ES ietekmi uz viņu profesionālo darbību un ikdienas dzīvi kopumā • Organizēt mazo un vidējo uzņēmēju pārstāvju diskusijas ar pašvaldību un valsts līmeņa varas pārstāvjiem, kuri ietekmē lēmumu pieņemšanu • Iesaistīt medijus diskusijās un to rezultātu izplatīšanā • Iegūt zināšanas par Latvijas reģionu iedzīvotāju problēmām un šķēršļiem ES struktūrfondu apguvē un noteikt iespējamos risinājumus • Motivēt izmantot ES struktūrfondu iespējas, izplatot pozitīvo pieredzi • Veidot un nostiprināt reģionālos mazo un vidējo uzņēmēju, t.sk. zemnieku, kontaktu tīklus, lai veidotu iedzīvotāju neformālos atbalsta punktus vietējās teritorijās

3. Projekta īstenošanas gaita • POSMS • (2008/10-11) • Mazo un vidējo uzņēmēju diskusijas reģionos • Mērķis: • savstarpēja pieredzes apmaiņa par ES struktūrfondu apguvi • vietējo uzņēmēju un zemnieku atbalsta tīklu veidošana ES struktūrfondu efektīvai apguvei 2. POSMS (2009/01-02) • Mazo un vidējo uzņēmēju un sociālo partneru diskusijas reģionos • Mērķis: • iepazīstināt reģionālā līmeņa lēmumu pieņēmējus un politikas veidotājus ar 1. posma diskusiju rezultātiem • diskutēt par mazo un vidējo uzņēmēju ieteikumiem, iecerēm saistībā ar ES ietekmi uz viņu pārstāvēto teritoriju attīstību un viņu ikdienas dzīvi • noteikt problemātiskos posmus fondu līdzekļu apguvē, modelēt to risinājumus, veicinot ES sniegto iespēju izmantošanu 3. POSMS (2009/03-04) • Uzņēmēju, sociālo partneru un nacionālā līmeņa lēmumu pieņēmēju diskusija Rīgā • Mērķis: • iepazīstināt augstākā līmeņa lēmumu pieņēmējus un sociālos partnerus ar iepriekšējo posmu diskusiju rezultātiem • apspriest ieteikumus un aktuālākās izmaiņas ES fondu apguvē • radīt iespējas dialogam starp iedzīvotājiem un visu līmeņu pārvaldes institūcijām

4. I POSMSMVU un LAUKSAIMNIEKI ES FONDU APGUVES PIEREDZE

5. Pirmā posma diskusijas reģionos KAS? Latvijas reģionu mazie un vidējie uzņēmēji, individuālie uzņēmēji, lauksaimnieki un topošie uzņēmēji KUR? Visos Latvijas reģionos: Zemgalē (Jēkabpilī) – Vidzemē (Cēsīs) – Latgalē (Rēzeknē) – Kurzemē (Kuldīgā) PAR KO? ES struktūrfondu iespēju apzināšana un projektu pieteikumu sagatavošana • lēmuma pieņemšana par ES fondu izmantošanu • informācijas par ES fondu programmām pieejamība • projekta izstrāde un projekta pieteikuma dokumentācijas sagatavošana Piešķirto līdzekļu izmantošanas gaita • naudas plūsmas organizācija un piešķirto līdzekļu pārraudzīšana • grūtības līdzekļu izmantošanas procesā un to risināšanas stratēģijas Projekta noslēgums • līdzekļu izmantošanas efektivitāte un ietekme uz uzņēmuma attīstību • Nākotnes plāni ES struktūrfondu kontekstā • nākotnes ieceres un nepieciešamais atbalsts Sadarbība ar vietējā un reģionālā mēroga iesaistītajām institūcijām

6. PROJEKTA IZSTRĀDE Projekta pieteikums Par ES fondu apguves iespējām pieejamā informācija nav sakārtota un strukturēta atbilstoši tās lietotāju – ES fondu apguvēju – vajadzībām. ES fondu finansēto projektu pieteikuma dokumentācijā lietotā valoda ir ļoti sarežģīta, tādēļ apgrūtina projektu pieteikumu sagatavošanu. Īsi projekta sagatavošanas termiņi, ko nosaka projekta kritēriju izstrādes un apstiprināšanas procedūru laikietilpīgums. Finansu kritēriji Problēma: Projekta pieteicējiem izvirzītie finansu kritēriji, kā arī prasība pēc pieredzes ES struktūrfondu atbalstītu projektu administrēšanā ir grūti izpildāmijaunajiem uzņēmējiem=>netiek veicināta JAUNO uzņēmēju aktivitāte ES fondu apguvē. Nacionālās ekonomikas plānošana ES fondu kontekstā Problēma: Nav skaidra valsts un reģionu attīstības stratēģija => grūtības projektu idejas izstrādē Rezultāts: (1) tiek veicinātaATSEVIŠĶĀ uzņēmuma vai zemnieku saimniecības attīstība, nevis KOPĒJU valsts un tās reģionu attīstība=>netiek sasniegts ES fondu apguves mērķis - veicināt reģionu un valsts kopumā ilgtspējīgu attīstību. (2) ES fondu finansēto nozaru noteikšanā vērojams interešu konflikts starp dažādām nozarēm, tajās vadošajiem uzņēmumiem un to pārstāvjiem.

7. PROJEKTA APSTIPRINĀŠANA UN IEVIEŠANA Projektu vērtēšana Projektu pieteikumu izskatīšanas termiņi salīdzinājumā ar tirgus izmaiņu procesiem ir ļoti lēni. => Nepastāv iespējaspaaugstināt projekta kopējo izmaksu tāmi, lai segtu ar tirgus izmaiņām saistītās izmaksas. Problēma:NESKAIDRA projektu vērtēšanas kritēriju izvēle=> tas liek uzņēmējiem domāt, ka projektu atteikumu iemesli nav pamatoti, vērtētāji nav objektīvi, ES fondu sadale ir jau iepriekš izlemta, bet projektu konkurss ir formāls pasākums. Līdzfinansējums Problēmas:Projekta uzsākšanai un īstenošanai nepieciešamā kredīta saņemšana un līdzfinansējuma piesaistīšana. Jauniem uzņēmējiem ir grūtības nodrošināt starta kapitālu. Līdzfinansējuma piesaistē ļoti nozīmīga būtu sadarbība ar Latvijas Garantiju aģentūru, taču līdz šim garantiju piesaiste ir bijusi pieejama tikaiATSEVIŠĶIEM uzņēmējdarbības attīstības virzieniem.

8. PROJEKTA APSTIPRINĀŠANA UN IEVIEŠANA Sadarbība ar LIAA un LAD Problēma: ES fondu sadarbības iestāžu (LIAA, LAD) darbinieku NESASKAŅOTA rīcība=> projekta realizācijas gaitā radušos projekta izmaiņu saskaņošana ir ilgstošs un sarežģīts process. Uzņēmējiem projekta izpildes laikā mēdz būt nepieciešamība pagarināt līguma termiņus (īpaši būvniecības jomā), bet LIAA un LAD pret līguma pagarināšanas termiņiem NAV pietiekoši ELASTĪGI. Problēma: ES fondu sadarbības iestādes savlaicīgi nebrīdina ES fondu projektu īstenotājus par kontrolētāju ierašanos=>uzņēmēji nevar savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavoties kontrolei.

9. PROJEKTA SASNIEGTIE REZULTĀTI Efektivitātes kritēriju neatbilstība reģionu attīstības plānam Problēma: Pastāv NEATBILSTĪBA starp projektu nolikumos formulētajiem rezultativitātes rādītājiem un reālajiem projekta rezultātiem, prioritāru nozīmi piešķirot ES līmenī formulētajiem efektivitātes kritērijiem, nevis konkrētā reģiona attīstību veicinošajiem rādītājiem. Rezultāts: Netiek veicināta Latvijas reģionu ilgtspējīga attīstība. Sasniegto rezultātu kontekstā uzņēmēji vēlreiz norāda, ka (1) ES fondi neveicina kopēju valsts un tās reģionu attīstību. (2) MVU un lauksaimnieki netiek savlaicīgi brīdināti par kontrolētāju ierašanos.

10. II POSMSMVU, LAUKSAIMNIEKI, PAŠVALDĪBAS UN SOCIĀLIE PARTNERI ES FONDU APGUVES EFEKTIVITĀTE UN IETEKME UZ REĢIONU ATTĪSTĪBU

11. Otrā posma diskusijas reģionos KAS? Reģionu MVU, lauksaimnieki, pašvaldības, reģionālās l/s pārvaldes, plānošanas reģionu attīstības aģentūru, banku pārstāvji, ES SF informācijas centru un EK informācijas centru pārstāvji KUR? Visos Latvijas reģionos: Zemgalē (Aizkrauklē) – Vidzemē (Cēsīs) – Latgalē (Daugavpilī) – Kurzemē (Liepājā) PAR KO? • Attīstības politika, ES finansu instrumenta izmantošanas efektivitāte • pašvaldību, reģionālā un nacionālā līmeņa teritoriju attīstības politiku ietekme uz ES finanšu instrumentu izmantošanas efektivitāti • pašvaldību pieredze ES fondu apgūšanā • Pašvaldību un uzņēmēju sadarbība ES fondu apguvē • pašvaldību atbalsta formas MVU un lauksaimniekiem • uzņēmēju iesaistīšanās pašvaldību attīstības politikas plānošanā • Projektu sagatavošana un ieviešana – prakses problēmas • projektu pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas procedūru caurspīdīgums • projekta pieteicējiem izvirzīto kritēriju atbilstība reālajām to izpildes iespējām un vietējo vajadzību kontekstam • (Līdz) Finansējums un sadarbība ar banku sektoru

12. ES FONDU PLĀNOŠANAS EFEKTIVITĀTE Nacionālās ekonomikas plānošana Problēmas: Nacionālā līmenī nav definētas Latvijas ekonomikas prioritārās nozares. Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gadam un tam pakārtotie MK noteikumi NAV SASKAŅOTI ar Nacionālās attīstības plānu (NAP). ES finanšu instrumentu pozitīvu ietekmiuz reģionu attīstībuKAVĒnacionālās, reģionālo un pašvaldību attīstības stratēģiju savstarpēja nesaskaņotība. Rezultāts: tiek kavēta valsts un tās reģionu ilgtspējīga un mērķtiecīga attīstība. ES fondu sadale un ietekmes izvērtēšana Netiek veikta ES finanšu instrumentu ietekmes mikroekonomiskā izvērtēšana. ES finanšu resursu pārdale netiek veikta, balstoties uzsociālekonomisko situāciju izvērtējošiem materiāliem un ņemot vērā valstiski definētus attīstības virzienus.

13. PAŠVALDĪBU IESAISTE ES FINANŠU INSTRUMENTU APGUVĒ Šķēršļi pašvaldību sekmīgai iesaistei ES finanšu instrumentu apguves plānošanā to teritorijās Problēmas: Nepastāv NAP balstīti instrumenti, kas ļautu pašvaldībām īstenotreālu pašvaldību teritoriju attīstību un sekmēt uzņēmējdarbības attīstību tās teritorijā. Pašvaldībām pietiekošā apmērā netiek dota iespēja ietekmētES finanšu instrumentu pārdali to teritorijā. (Priekšlikumus pašvaldības izsaka Pašvaldību savienībai un Lielo Pilsētu asociācijai, kurām ir balsstiesībās uzraudzības komitejā). Nepastāv trīspusējā – valsts, pašvaldība un uzņēmējs – sadarbība Latvijas un tās reģionu attīstības sekmēšanai. Privātā un publiskā partnerība Šobrīd netiek piedāvātas ES fondu programmas, kas būtu vērstas uz PRIVĀTĀS un PUBLISKĀS partnerības projektu īstenošanu pašvaldībās. Problēma:Nav sakārtots tiesiskais regulējums, kas ļautu pašvaldībām sadarbībā ar uzņēmējiem sekmīgi īstenot privātās un publiskās partnerības projektus.

14. ES fondu sadarbības institūciju darbības vērtējums LAD programmām ir pārāk ilgs projektu izskatīšanas termiņš. LAD reģionālajām pārstāvniecībām atsevišķos gadījumos trūkst kapacitātes, lai izskatītu projektu pieteikumus īsākā termiņā. Projektu izskatīšanas termiņi Projektu iesniegšanas termiņu mainīgums LIAA atsevišķas ES programmas neizsludina MK noteikumos noteiktajos termiņos un izsludināto projektu iesniegšanas termiņi ir mainīgi.=>Tas ir šķērslis sekmīgai uzņēmējdarbības plānošanai. Darbinieku kompetence Īstenoto projektu auditētāji ES fondu sadarbības iestādēsne vienmēr ir pietiekami kompetenti un nepārzina projektiem saistošos MK noteikumus, kas apgrūtina projektu īstenotāju darbu. Projektu vērtēšanas efektivitāte Problēma: Šobrīd projektu vērtēšana nav efektīva. Risinājums: Banku pārstāvji piedāvā vērtēšanas modeli, kas paredz struktūrfondu projektu vērtēšanu divos līmeņos: 1. līmenī vērtē uzņēmuma dzīvotspēju (banku kompetence) 2. līmenī vērtē projekta ideju (ES fondu apsaimniekotāju kompetence)

15. ES fondu finansējums un līdzfinansējums Problēma: Gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām ir grūtības līdzfinansējuma piesaistīšanā. Rezultāts: Tamdēļ atsevišķas pašvaldības un uzņēmēji ir spiesti atteikties no jau apstiprinātu projektu īstenošanas. Līdzfinansējums ES fondu līdzekļu izmantošanas efektivitāte ES fondu līdzekļu izmantošana ir neefektīva, jo ES fondu realizētie projekti ir dārgi un nav izdevīgi bankām kā ES fondu projektu sadarbības partneriem līdzfinansējuma jomā. => Samazinās banku interese sadarboties ar ES fondu projektu īstenotājiem līdzfinansējuma jomā. Avansa maksājums Uzņēmējiem un pašvaldībām, kas īsteno ES fondu projektus, NAV PIEEJAMSavansa maksājums. => To ieviešot, samazinātos uzņēmēju finanšu slogs ES fondu projektu īstenošanā.

16. I un II POSMSMVU, LAUKSAIMNIEKI UN SOCIĀLIE PARTNERI DISKUSIJU DALĪBNIEKU IETEIKUMI

17. Dalībnieku ieteikumi un vēlmes Skaidra un SASKAŅOTA valsts un tās reģionu attīstības politika, kas veicinātu izpratni par to, kādus projektus virzīt ES fondu atbalstam. Projektam izvirzītie kritērijiem vajadzētu ATBILSTkonkrētā reģiona attīstības plānam.=> JO viens no ES fondu darbības mērķiem Latvijā ir sekmēt valsts reģionālo attīstību. ES finanšu resursu izlietojums Latvijā būtu efektīvāks un atbilstu valsts attīstības stratēģijai, ja ES regulu interpretācijas būtu maksimāliPIETUVINĀTASLatvijas attīstības stratēģijai. ES fondu pārdales efektivitātes nodrošināšanai reģionos ir JĀŅEM VĒRĀ (i) pašvaldību attīstības politika un (ii) katras pašvaldības sociālekonomiskie apstākļi. NEPIECIEŠAMS IZVĒRTĒTto pašvaldību teritorijas, kurām ir zems attīstības indekss un kuras līdz šim pietiekošā apmērā nav izmantojušas ES fondus, jo nevar izpildīt definēto kritēriju prasības. => Lai dotu iespēju šīm pašvaldībām izmantot ES fondus, ir nepieciešams šos kritērijus veidot elastīgākus. ES fondu apguves plānošanas efektivitāte Latvijas un tās reģionu attīstībai Sabiedrības informētība Valstij vajadzētu veikt kvalitatīvu analīzi par ES fondu investīciju rezultātiem Latvijas un tās reģionu attīstībā, kā arī informētpar šiem rezultātiem sabiedrību.

18. Dalībnieku vēlmes un ieteikumi Atbalsta formas uzņēmējiem finanšu organizācijas jomā LIELĀKA ES fondu atbalsta intensitāte - atbalsta intensitāte uzņēmējiem un zemniekiem ir tikai 35% - 50%. Lielāks VALSTS atbalsts uzņēmēju LĪDZFINANSĒJUMA daļas nodrošināšanai, piesakoties ES fondiem, īpaši jaunajiem uzņēmumiem (“valsts banka”, kas izsniedz uzņēmējiem garantijas). ES struktūrfondu jomā valstsvarveidotmehānismus, ar kuru noteikt ZEMĀKU līdzfinansējuma procentu likmi. (Banku pārstāvju viedoklis.) Ir jāparedz AVANSA MAKSĀJUMS ES finansējuma saņēmējiem, ja tiek realizēti projekti komercdarbības atbalstam, kā arī pašvaldību īstenotajiem projektiem. Sadarbība ar bankām līdzfinansējuma jomā Kreditēšanā jāievieš MODELIS, kad uzņēmējs kredītu saņem, balstoties uz biznesa plānu, nevis ķīlu. => Šobrīd uzņēmēji ir ieķīlājuši lielas sava īpašuma daļas, līdz ar to zaudējuši iespēju saņemt papildus kredītus pret ķīlu. Bankām ir jāpievēršas individuālai katra klienta analīzei, NEVIS jāīsteno vienota politika attiecībā uz visiem uzņēmējiem, piemēram, visiem uzņēmējiem paaugstinot kredītprocentus.

19. Dalībnieku vēlmes un ieteikumi Sadarbība UZLABOTES fondu apguves sadarbības iestāžu (LIAA, LAD) un projektu īstenotājusavstarpējo sadarbību =>, tādejādi nodrošinot precīzu un ātru nepieciešamās informācijas un zināšanu apmaiņu. Projektu pēctecība ATVIEGLOTI NOSACĪJUMI projektu pieteikšanai tiem uzņēmējiem, kas ir sekmīgi izmantojuši ES fondus, nodrošinot jau realizēto projektu tālāku attīstību. Uzņēmēju un uzņēmējdarbības drošība APELĀCIJAS INSTITŪCIJA uzņēmējiem, kas izmanto ES fondus, tādējādi radot aizsardzības mehānismu projekta izpildes termiņu kavējumu gadījumos, kas visbiežāk ir saistīti ar projekta īstenošanā iesaistīto partneru darbu izpildes termiņu izmaiņām. Iespējas APDROŠINĀT lauksaimniecisko ražošanu, kas attīstīta ar ES fondu līdzfinansējumu, pret tirgus riskiem. Ekonomikas ministrijai un valdībai ir JĀIEROBEŽO banku īstenotā agresivitātes politika=> Pretējā gadījumā pastāv uzņēmuma maksātnespējas risks. Banku piedāvātajiem līgumiem uzņēmējiem ir jābūt saskaņotiem ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

20. Dalībnieku vēlmes un ieteikumi Lai IZVAIRĪTOS no Hipotēku un zemes bankas monopola ES projektu līdzfinansēšanā, ARĪ komercbankām konkursa kārtībā būtu jāsaņem iespēja administrēt kādu kredītlīniju. Konkurences starp bankām veicināšana Informācija par Latvijas Garantiju aģentūru PLAŠĀKAinformācija par Latvijas Garantiju aģentūras darbību, piemēram, kādas ir tās funkcijas un loma mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībā, īpaši ES fondu apguves kontekstā.

21. III POSMSMVU, LAUKSAIMNIEKI, SOCIĀLIE PARTNERI UN POLITIKAS VEIDOTĀJI NOSLĒGUMA DISKUSIJA

22. Noslēguma diskusijas norise KAS? Reģionu mazo, vidējo uzņēmēju – I un II posma diskusiju dalībnieku – pārstāvji/ līderi Pašvaldību pārstāvji Valsts pārvaldes institūciju atbildīgie pārstāvji – politikas veidotāji: LR Finanšu ministrija, LR Ekonomikas ministrija, LR Zemkopības ministrija ES struktūrfondu sadarbības iestāžu pārstāvji: Latvijas Garantiju aģentūra, Lauku Atbalsta dienests, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra Banku sektora pārstāvji Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvji KUR? RĪGĀ Eiropas Savienības mājā PAR KO? Diskusijas mērķis bija iepazīstināt augstākā līmeņa lēmumu pieņēmējus un sociālos partnerus ar iepriekšējo posmu diskusiju rezultātiem, apspriest mazo un vidējo uzņēmēju, zemnieku un pašvaldību pārstāvju ieteikumus par ES fondu izmantošanas sekmēšanu, radīt iespējas dialogam starp iedzīvotājiem un visu līmeņu lēmumu pieņēmējiem par ES fondu apguvi Latvijas reģionos.

23. Noslēguma diskusijas tēmas • Līdz šim paveiktais, plānotais un nepieciešamais ātrākai un efektīvākai ES fondu programmām pieteikto projektu izvērtēšanai • ES regulu interpretācijas iespējas ES fondu apguves efektivitātes sekmēšanai • Projektu izsludināšanas termiņu savlaicīgums • Projektu izstrādes un vērtēšanas kritēriju mīkstināšana ES fondu līdzfinansējuma saņemšanas iespējas uzņēmējiem un lauksaimniekiem • Avansa maksājuma piešķiršana ES finansējuma saņēmējiem • Izdevīgāki kredītu saņemšanas nosacījumi uzņēmējiem un lauksaimniekiem • Valsts garantijas līdzfinansējuma saņemšanai uzņēmējiem Nacionālās, reģionālo un pašvaldību attīstības stratēģiju ietekme uz ES fondu apguvi un to savstarpēja saskaņotība ES fondu apguves kontekstā • ES finanšu resursu pārdale, kas balstīta uz sociālekonomiskās situācijas izvērtējumu un valsts un tās reģionu definētos attīstības virzienus • ES finanšu instrumentu ietekmes Latvijā izvērtēšana (arī mikroekonomiskais izvērtējums) • Pašvaldību iespējas ietekmēt ES finanšu instrumentu apguves plānošanu un efektivitāti, tādejādi sekmējot pašvaldību teritoriju ilgtspējīgu attīstību • Sadarbības tīklu starp uzņēmējiem un sociālajiem partneriem veidošana ES finanšu instrumentu efektīvai izmantošanai • Trīspusējās sadarbības – valsts, pašvaldība, uzņēmējs - iespējas ES fondu apguves kontekstā • Uzņēmēju iespējas un stratēģijas novirzīt savas intereses pie lēmumu pieņēmējiem

24. Baltic Institute of Social Sciences Elizabetes iela 65 – 16, Rīga Tel: 67217553 Fakss: 67217560 www.biss.soc.lv