1 / 6

Īsi par mājokļa vēsturi

Īsi par mājokļa vēsturi. Modulis “Ekomājas projekts” Avots: http://hubpages.com/hub/History-Of-Housing. Pirmie mājokļi. Pirms cilvēki iemācījās uz būvēt sev patv ērumu , viņi dzīvoja kokos. Koki tos zināmā mērā pasargāja no lietus, kā arī no dzīvniekiem (tiem, kas neprata kāpt kokos).

elsie
Download Presentation

Īsi par mājokļa vēsturi

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Īsi par mājokļa vēsturi Modulis “Ekomājas projekts” Avots: http://hubpages.com/hub/History-Of-Housing

  2. Pirmie mājokļi Pirms cilvēki iemācījās uzbūvēt sev patvērumu, viņi dzīvoja kokos. Koki tos zināmā mērā pasargāja no lietus, kā arī no dzīvniekiem (tiem, kas neprata kāpt kokos). Vēlāk cilvēks iemācījās sakraut zarus un veidot primitīvas patvertnes, lai pasargātu sevi no vēja un saules. Pēc tam cilvēks sāka dzīvot alās. Pakāpeniski cilvēks iemācījās izgatavot vienkāršus darbarīkus, vispirms no akmens un daudz vēlāk no metāla. Tie palīdzēja cilvēkam celt labākas mājas, un viņš tās būvēja no labākajiem materiāliem, ko spēja atrast un kas atbilda viņa vajadzībām. Apvidos, kur bija maz koku, cilvēks iemācījās sakraut kaudzēs akmeņus, lai izveidotu sev alu. Dažviet viņš atklāja, ka ir iespējams celt mājokli no zemes. Cilvēks iemācījās, kā izveidot nelielus māla blokus, ko varēja izžāvēt saulē. Sakraujot šos ķieģeļus vienu otram virsū, tika būvēti mājokļi.

  3. Mājas antīkajās civilizācijās Senie ēģiptieši sāka būvēt savus plakanjumta mājokļus no saulē kaltētiem ķieģeļiem ap 3100.g. p.m.ē. Ap 2500.g. p.m.ē. arī asīrieši pārņēma šo celtniecības metodi, ievērojami uzlabojot tās tehnoloģiju. Viņi atklāja, ka ķieģeļu rūdīšana krāsnī padara tos daudz cietākus un izturīgākus. Viņi arī iemācījās, kā šiem ķieģeļiem uzlikt stikla pārklājumu. To sauc par glazēšanu. Senie grieķi dzīvoja labi būvētās akmens mājās ar slīpu jumtu, kas ļāva sniegam un lietum noslīdēt zemē. Romieši aizņēmās grieķu idejas par māju celtniecību un pievienoja tām savas, piemēram, ieviesa centrālo apkuri. Zem jumtiem un grīdām viņi izlika māla cauruļu rindas un pa tām plūda karsts ūdens vai gaiss, lai sasildītu telpas. Savus mājokļus romieši cēla ap ātriju jeb centrālo pagalmu, ap kuru tika ierīkotas istabas. Dažkārt viņi atstāja pagalmu pilnībā atvērtu, bet vairumā gadījumu malas tika apjumtas, bet pats vidus tika atstāts neapsegts.

  4. Mājoklis viduslaikos Romas impērija sabruka ap 400.g. m.ē. un romiešu ieviestie mājokļa uzlabojumi tika zaudēti uz vairākiem gadsimtiem. Eiropā siroja ģermāņu un skandināvu ciltis. Šie ziemeļnieki būvēja ēku kopu, ko sauca par “ham”, no kā ir cēlies angļu vārds “home” (tulk. mājas). Galvenā “ham” ēka bija gara halle, ko sauca par “heal”. Ziemeļnieki balstīja savas ēkas ar smagu koka karkasu, un atstarpes starp kokiem aizpildīja ar māliem. Dažas no šīm mājām attīstījās par nocietinātām viduslaiku pilīm ar biezām akmens sienām, ar ūdeni pildītiem aizsarggrāvjiem un paceļamiem tiltiem. Aizsargmūru iekšpusē cilvēki cēla zirgu staļļus, kareivju barakas, darbnīcas, kur gatavoja darbarīkus un ieročus, virtuves, ēdamzāles un pat cietumu sagūstītajiem ienaidniekiem. Ap 1400. gadu eiropieši sāka būvēt jaukta tipa mājas – pa pusei no koka, bet ar akmens vai ķieģeļu pamatiem. Katrā mājas stūrī tika novietots koka stumbrs un starp šiem stumbriem tika uzstādītas stateniskas koka sijas. Šķērsbaļķi tika sastiprināti siju augšdaļā un apakšdaļā un tika pievienotas slīpas skavas. Sienas tika klātas ar līstēm vai plānām koka sloksnēm, kā arī apmestas ar masu, ko ieguva sajaucot mālus ar salmiem. Līdz 16. gadsimtam šādos mājokļos tika veikti daudzi uzlabojumi.

  5. Dzīve industriālās revolūcijas ērā 18. gadsimtā daudzi produkti, tai skaitā mājas kļuva lētāki un vairāk pieejami. 19. gadsimtā mājokļi kļuva ērtāki, jo kamīnus aizstāja dzelzs krāsnis. Sveču vietā tika izmantotas petrolejas lampas un vēlāk tās aizstāja gāzes lampas. Tajā pašā laikā izplatītas kļuva arī iekštelpu tualetes.

  6. Modernās mājas Mūsdienās mājoklim jāsniedz komforts un apmierinājums, kā arī aizsardzība. Tam ir guļamistabas, virtuve, ēdamistaba, dzīvojamā istaba un, protams, vannas istabas publisku piršu vietā. Daudzām vienstāva mājām ir arī priekšējais dārzs. Mūsdienās cilvēki ir gana priviliģēti, jo var izmantot trauku mazgājamās mašīnas, apkures un kondicionēšanas sistēmas, ledusskapjus un elektrību. Mūsdienu mājām raksturīga dažāda forma, izmērs un stils. Turklāt cilvēki var izvēlēties arī dažāda veida dzīvokļus. Tagad mājas tiek celtas no ķieģeļiem, kas lielā mērā līdzinās asīriešu ķieģeļiem. Tos sastiprina ar cementu. Rūtīm izmanto dažāda veida stiklu. Visumā, pateicoties aizvien jauniem atklājumiem un izgudrojumiem, mūsu dzīvesstils gadsimtu gaitā ir būtiski mainījies. Šīs izmaiņas ir padarījušas mājokļus daudz ērtākus un pievilcīgākus.

More Related