Sociālā darba efektivitāte – teorētiskie aspekti

1. Sociālā darba efektivitāte – teorētiskie aspekti Efektivitāte – kad Jūs darot kādu darbu, veltot tam 100% savas enerģijas

2. defenicijas • Efektivitāte [efficiency, effectiveness] - viens no ekonomikas terminiem, kuram mūsdienas ir dažādi skaidrojumi. Efektivitāte viens no veidiem, kas raksturo/atspoguļo kādu/s kvalitātes sistēmu/s. Atspoguļojot rezultātu un ieguldījumu saistību, mijiedarbību, attiecības. kāda procesa, tā rezultāta novērtēšanas raksturojums. • Sociālo pakalpojumu sniedzēju pašnovērtējuma metodikā “Efektivitāte - pakāpe, kādā organizācija sasniedz mērķi, vēlamo rezultātu, izpilda savas funkcijas salīdzinājumā ar resursu patēriņu. Efektivitāti mēra ar dažādu rādītāju palīdzību. Efektivitātes jēdziens ir plašs - attiecināms gan uz resursu apjomu (finanšu, laika un cilvēku resursiem), gan rezultātu kvalitāti. Lai organizācija novērtētu, vai tā strādā efektīvi, jāatbild uz šādiem jautājumiem: 1) vai organizācija dara pareizās lietas, t.i., galīgo mērķu (outcome) sasniegšanai ir noteikti atbilstoši procesa rezultāti (output); 2) vai pareizās lietas dara pareizi, t.i., vai rezultātu sasniegšanai resursus izmantojam ekonomiski un 3) vai noteiktie mērķi ar noteiktajām darbībām tiek sasniegti.”

3. Sociāla darba efektivitāte var aplūkot: • 1. kā attiecības starp sasniegto rezultātu (efektu) un tēriņiem, saistītiem ar šo rezultātu iegūšanu; • 2. kā attiecības starp faktiski sasniegtiem rezultātiem un nepieciešamie rezultātiem (efektiem); • 3. lietderības aspektā, individuālas un sabiedriskas.

4. E=R/M (R rezultāts, M mērķis). • Efektivitāte – sarežģīts radītājs, kuru veido vairākie komponenti; • Mērķi: stratēģiskie, abstraktie, konkrētie; • Rezultāti; • Ieguldījumi, patēriņi (materiālie resursi, laika resursi, cilvēkresursi un c.); • Vispār pieņemtās sabiedrībās normas vai ideāli;

5. Pamatmērķis: • klientu vajadzību apmierināšana, klientu sociālo problēmu risināšana, diferencējot apakšmērķos: • stiprināt klienta patstāvību, atbildes un kontroles uzņemšanos par savu dzīvi, efektīvāk risinot dzīves problēmas/grūtības; • tādu apstākļu radīšana, kuros klienti maksimāli attīstītu un realizētu savas iespējas un saņemtu visas likumu ietvaros sociālās garantijas; • klientu adoptācija, resocializācija un rehabilitācija sabiedrībā; • tādu apstākļu radīšana, kuros cilvēki atrodoties dzīves krīzēs, ciešot no fiziska, emocionālām u garīgam sāpēm nezaudētu pašcieņu un justu apkārtējo līdzcilvēku cieņu; • palīdzēt sasniegt tādu stāvokli, kad sociālā darbinieka, sociālās palīdzības organizatora palīdzība vairs nav nepieciešama.

6. Sociālā darba efektivitātes kritēriji un indikatori • Kritērijs – novērtēšanas mērvienība, parametrs, parādība ar kuras palīdzību veic novērtēšanu, var teikt kā kritēriji ir vispārīgie radītāji. Plašākā izpratnē kritēriji var būt demogrāfiskie radītāji, ekonomiskie, dzīves līmeņa kvalitāte, dzīves veids, veselības stāvoklis, ģimenes stāvoklis, garīgie un kultūras radītāji, un c. Šo radītāju sašaurināšanai izmanto indikatorus – parametrs jeb radītājs kurs atspoguļo izmaiņas (piemēram, % narkotiku lietotāju skaitu, ka deviantas uzvedības radītāju). Izšķir kvalitatīvus un kvantitatīvus radītājus;

7. Efektivitātes novērtēšanas metodes • Parametriskais • Tiešais • Parametriski tiešais

8. Kāda ir tava efektivitātes receptē? • Dari pēc iespējas labāk, visu - strādā, atpūties, mācies…. Latvijas Sociālā darba efektivitāti varam sākt mērīt jau šodien, Tagad esot kopā šajā konferencē