TPE civilprocesā Lekcijas plāns

1. TPE civilprocesāLekcijas plāns Tiesiskie aspekti TPE personas atzīšanai par rīcības nespējīgu TPE darījuma atzīšanai par spēkā neesošu Pēcnāves TPE

2. Lai persona spētu izmantot savas tiesības un ievērotu pienākumus, nepieciešams: • spriešanas spējas • spējas saprast tiesību normas • apzināties savas darbības sekas

3. Šīs tiesības ir: • pilngadīgām personām • rīcības spējīgām personām • “Visas pilngadīgas un par rīcības nespējīgām neatzītas personas ir rīcības spējīgas personas”

4. Būt rīcības spējīgam nozīmē būt tiesīgam: • veikt dažādus juridiskus darījumus • slēgt līgumus • iegādāties, pārvaldīt un izmantot īpašumu • nodarboties ar uzņēmējdarbību vai citām ar likumu neaizliegtām darbībām • atbildēt par cita īpašuma iznīcināšanu vai bojāšanu .u.t.t.

5. Rīcības spējas ir: • līdzeklis brīvi un aktīvi rīkoties, realizējot savas tiesības • savu tiesību un interešu aizstāvēšanas līdzeklis

6. Ierobežotas rīcības spējasCL 365.-367. panti • Aizgādnība pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kas: • alkohola vai narkotisko līdzekļu pārmērīgas lietošanas dēļ • draud novest sevi vai ģimeni trūkumā vai nabadzībā • Tiesa atņem personai pārvaldību un rīcību pār viņas mantu • TPE nenosaka, jo ir jāvērtē sociālie kritēriji, nevis medicīniskie kritēriji

7. Rīcības spēju ierobežošana • ietekmē personas tiesisko stāvokli • tāpēc pieļaujama tikai ar likumu un tikai tad, ja ir stabils pamatojums

8. TPE priekšmets civilprocesā ir: • psihiskā stāvokļa novērtējums, lemjot par personas rīcības spējām • psihiskā stāvokļa novērtējums, lemjot citus strīdus jautājumus

9. CPL 121. pants • (1)Ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā… • (2) Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertu iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta…, ekspertu izraugās tiesa

10. CPL 121. pants • (3) Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Lietas dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšana tiesai ir jāmotivē. • (4)Tiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams ekspertīzes atzinums un kam uzdod ekspertīzi

11. CPL 122. pants • Eksperta tiesības un pienākumi

12. CPL 123. pants • Eksperta atstatīšana vai noraidīšana

13. CPL 124. pants • Ekspertīzes atzinums

14. CPL 125. pants • Eksperta atzinuma novērtēšana – atbilstoši pierādījumu novērtēšanai • papildus ekspertīze – ja atzinums nav pietiekoši skaidrs vai ir nepilnīgs • atkārtota ekspertīze – ja atzinums nav pamatots vai, ja vairāki atzinumi ir pretrunīgi

15. Personas atzīšana par rīcības nespējīgu • CL 358. pants: Garā slimie, kam trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju, atzīstami par rīcības nespējīgiem un tiesiski nespējīgiem pārstāvēt sevi un pārvaldīt savu mantu un ar to rīkoties, tādēļ pār viņiem ieceļama aizgādnība

16. Personas atzīšana par rīcības nespējīgu • CL 359. pants: Gara slimība vai plānprātība ir savienota ar tiesiskām sekām tikai tad, ja personu par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ ir atzinusi tiesa. Katra ģimene, kurā ir garā slimais, kā arī katrs ģimenes loceklis var apziņot par to tiesai pēc garā slimā dzīves vietas. Tāpat var paziņot par to katra sveša persona, kas pierādījusi savu interesi lietā, kā arī prokuratūra.

17. PiekritībaCPL 264. pants • Pieteikums par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ iesniedzams tiesai pēc šīs personas dzīves vietas, bet, ja persona ievietota ārstniecības iestādē, - pēc ārstniecības iestādes atrašanās vietas

18. Pieteikuma satursCPL 265. pants • norāda uz personas gara slimību vai plānprātību un pierādījumus, kas apstiprina šīs personas rīcības nespēju.

19. Pieteikuma izskatīšanaCPL 266. pants • (1)…izskata tiesa, piedaloties bāŗiņtiesas pārstāvim un prokuroram • (2)Personu, par kuras rīcības nespēju izskata lietu, aicina ierasties uz tiesas sēdi, ja to atļauj šīs personas veselības stāvoklis

20. Tiesu ekspertīzes noteikšanaCPL 267. pants • (1) tiesa izlemj jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu • (1) ja persona, par kuru ierosināta lieta, izvairās no ekspertīzes, tiesa, piedaloties prokuroram un ekspertam, var pieņemt lēmumu par šīs personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā • (3)nosakot tiesu ekspertīzi, tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai un mantai

21. Standarta jautājumi ekspertīzei • Vai X.X., personas kods…., slimo ar gara slimību vai plānprātību? • Vai šīs slimības dēļ X.X. ir zudušas visas vai lielākā daļa garīgo spēju, kuru dēļ X.X. nespēj savu darbību vadīt vai saprast tās nozīmi? • Vai X.X. psihiskās veselības dēļ var piedalīties tiesas sēdē?

22. Tiesas spriedumsCPL 268. pants • (1) Ja tiesa uz tiesu ekspertīzes atzinuma un citu pierādījumu pamata konstatē, ka personai gara slimības vai plānprātības dēļ trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju un šī persona nespēj savu darbību vadīt vai saprast tās nozīmi, tā taisa spriedumu par šīs personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu

23. Rīcības nespējības kritēriji • Medicīniskais: • gara slimība vai • plānprātība • Juridiskais: • nespēj savu darbību vadīt vai • nespēj saprast tās nozīmi

24. Tiesas spriedumsCPL 268. pants • (2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai – aizgādņa iecelšanai personai un tās mantai. Norakstu nosūta arī Iedzīvotāju reģistram un atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā • (3) nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu

25. Mērķis personas atzīšanai par rīcības nespējīgu - • psihiski slimo vai plānprātīgo personu tiesību un interešu aizstāvēšana

26. Personas atzīšana par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanaCPL 270. pants • (1) Ja persona, kura ar tiesas spriedumu atzīta par rīcības nespējīgu, izveseļojas, tiesa pēc bāriņtiesas vai prokurora pieteikuma var atzīt šo personu par rīcības spējīgu un izbeigt aizgādnību • (2) Izskatot lietu…, ir obligāts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums un, ja nepieciešams, pieaicināms arī psihologs

27. Darījuma atzīšana par spēkā neesošu • Darījums ir fiziskas personas apzināta, mērķtiecīga gribas izpausme, ar kuru persona tiecas sasniegt noteiktas tiesiskas sekas. Gribas izpausme ir svarīgākais darījuma elements. • Gribas izpausme var būt traucēta psihopatoloģisku iemeslu dēļ.

28. Gribas izpausme ietver: • Intelektuālās spējas – spēju saprast savas rīcības nozīmi un tiesiskās sekas • Gribas funkcijas spējas – spēju vadīt savu rīcību

29. Gribas izpausmes traucējumi izpaužas: • lēmums pieņemts apzināti, bet nav atbilstošs izvēlētajam mērķim • darbības atbilst izvirzītajam mērķim, bet griba nav bijusi brīva

30. CL 362. pants • Darbība, ko izdarījis garā slimais pirms aizgādnības iecelšanas gaišos starplaikos, ir spēkā, un tamdēļ viņa šajos starplaikos noslēgtie tiesiskie darījumi saista kā viņu pašu, tā arī citus darījuma dalībniekus

31. CL 363. pants • Personai, kas pamato kādus prasījumus uz tādu darījumu (362.p.) tiesisko nozīmi un spēkā esamību, jāpierāda, ka garā slimais, darījumu taisot, patiesi bijis tādā gaišā starplaikā.

32. TPE • noskaidrot, vai bija brīva gribas izpausme • vai pieņemtais lēmums bija adekvāts situācijai • kādas bija personas problēmas veicot darījumu un kā šī persona tās risināja • ja nē, tad kādi bija iemesli

33. CL 421. pants • Kas nevar ne rakstīt, ne saprotami runāt, un tamdēļ nespēj skaidri izteikt savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu. • Nespēj taisīt testamentu garā slimie, kamēr viņi atrodas gara slimības stāvoklī

34. CL 357. pants • Plānprātīgie, kam tomēr netrūkst vajadzīgās prāta spējas parastu lietu pārziņai, var paši pārvaldīt savu mantu un ar to brīvi rīkoties.

35. Standarta jautājums • Vai X.X. darījuma veikšanas laikā (datums) spēja vadīt savu rīcību vai spēja apzināties savas rīcības sekas?