1 / 12

Antarktīdas dzīvnieki

Antarktīdas dzīvnieki. Darbu veica: Kaspars Bondars. Vaļu haizivs.

tadita
Download Presentation

Antarktīdas dzīvnieki

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Antarktīdas dzīvnieki Darbu veica: Kaspars Bondars

  2. Vaļu haizivs • aļu haizivis - pati lielākā haizivju sugu pārstāve, kā arī pasaulē lielākā zivs. Kaut arī pēc aculiecinieku nostāstiem ir sastopami 16-20 metru lieli eksemplāri, pati lielākā jebkad izmērītā vaļu haizivs sasniedza 13.7 metrus. Šo haizivju svars var sasniegt 12 tonas. Neskatoties uz saviem izmēriem, haizivs cilvēkam nav bīstama, jo pārtiek no planktona un citiem sīkiem mikrorganismiem.

  3. Roņi • Roņiem ir gludi, pludlīniju formās veidoti ķermeņi, kas tos padara par lieliskiem peldētājiem. Ronim nav neviena ārēja dziedzera vai orgāna, tā piena dziedzeri un sēklinieki ir iekšēji. Tā priekšējās peldpleznas zem ūdens kalpo stūrēšanai, bet pakaļkāju sāņus kustības piedod peldējumam spēku un ātrumu. Atšķirībā no citiem airkājiem pakaļkājas ronim ir pievienotas tādā veidā, ka tās nav iespējams pabīdīt zem ķermeņa, līdz ar to uz sauszemes ronis ir ļoti lempīgs un lēns, bet zem ūdens tas ir daudz ātrāks par citiem airkājiem. Pa sauszemi tas pārvietojas tikai ar priekšējo peldpleznu palīdzību. • Roņu dzimtas dzīvnieki ir ļoti dažādi savos izmēros. Mazākais ir pogainais ronis (Pusa hispida), kas var būt 85 cm garš un 45 kg smags, betdienvidu jūraszilonis sasniedz 4,9 m un var svērt 2400 kg

  4. Jūras zilonis

  5. Pingvīni • Pingvīnu dzimta ir nelidojošu jūras putnu dzimtas pārstāvji, kas pieder pie pingvīnu kārtas. Mūsdienu pingvīnu dzimtu veido 18 sugas, kas iedalītas 6 ģintīs. Visi tās pārstāvji labi peld un nirst. Pingvīni sastopami tikai dienvidu puslodē, pamatāAntarktīdā.

  6. Pingvīna izmērs svārstās no 40 cm līdz 115 cm, masa no 1 līdz 46 kg. No citiem putniem tie atšķiras ar īpašo ķermeņa formu. Pingvīni neprot lidot, toties lieliski peld un nirst. Pa zemi pārvietojas, neveikli gāzelēdamies, un atgādina cieši piebāztu maisu uz īsām kājām. • Ķermeņa formu veido pludlīnijas, kas ideāli noder, pārvietojoties ūdenī. Priekšējās ekstremitātes – pleznas. Muskulatūra un kaulu uzbūve ļauj tiem ar spārniem zem ūdens darboties līdzīgi dzenskrūvei. Ar spārniem zem ūdens pingvīns attīsta ātrumu, savukārt pleznām koriģē trajektoriju. Ūdenī spēj pārvietoties ar ātrumu no 5 – 10 km/h, dažreiz arī ātrāk – līdz 36 km/h. Pingvīni spēj nirt līdz 200 m dziļuma un atrasties zem ūdens līdz 20 minūtēm.

  7. Beigas

More Related