Reģionālās attīstības uzraudzība un novērtēšana

1. Reģionālās attīstības uzraudzība un novērtēšana Ralfs Spāde, VRAA Kristaps Prēdelis, VRAA Jānis Bruņenieks, VRAA

2. Saturs • Grāmata: “Reģionu attīstība Latvijā 2006” • Attīstības novērtēšana – filozofija un pieejas • Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas informācijas sistēma

3. Reģionu attīstība Latvijā 2006

4. Grāmatas saturs • TERITORIJU ATTĪSTĪBAS RĀDĪTĀJI UN ANALĪZES METODES • REĢIONU SALĪDZINOŠS RAKSTUROJUMS • DEMOGRĀFISKĀ SITUĀCIJA • EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA • PLĀNOŠANAS REĢIONU PAŠVALDĪBU TERITORIJU RAKSTUROJUMS • EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRFONDU TERITORIĀLAIS IEGULDĪJUMS

5. Grāmatas informācijas apjomi ierobežo teksta daudzumu • 5 gadu laika dinamika; • vairāk kā 20 rādītāji; • plānošanas reģioni, katra reģiona pašvaldību teritorijas,valsts kopumā; • 39 tabulas -daudz informācijas domāšanai un tālākais izmantošanai; • 56 kartes un attēli - palīdz ātrāk uztvert gan situāciju, gan tendences; • Pavisam vairāk nekā 60 tūkst. rādītāju vērtības.

6. Teritoriju attīstības salīdzināšanai izmantotās metodes un rādītāji • Savstarpēja salīdzināšana • Salīdzināšana pret rādītāju vidējām vērtībām valstī un reģionā • Salīdzināšana piecu gadu dinamikā • Salīdzinot 2005.gada rādītāja vērtību pret iepriekšējo četru gadu vidējo vērtību Salīdzināšanai izmantoti gan absolūtie, gan relatīvie rādītāji. Rādītāju mērvienības – cilvēki, lati, procenti, procentu punkti... Atvasinātie rādītāji aprēķināti gan uz 1 iedzīvotāju, gan uz 1000 iedzīvotājiem.

7. Zemgales plānošanas reģiona teritoriju attīstības indeksi pēc 2005.gada datiem

8. Attīstības novērtēšana (I) • 1. pieeja – attīstība ir ekonomiskā izaugsme! • Ekonomisko izaugsmi mēra ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu (vai IKP uz vienu iedzīvotāju).

9. Attīstības novērtēšana (II) • Ekonomiskā pieeja: • šaurākā nozīmē neatbild uz jautājumiem: • cik stabila būs šāda izaugsme nākotnē? • kādā veidā ekonomiskā izaugsme tiek sasniegta? (Kas tās vārdā tiek upurēts?) • vai visa sabiedrība vienādā mērā bauda šīs izaugsmes augļus? (Cik vienlīdzīgi tiek sadalīti ekonomiskie labumi?) • plašākā nozīmē tā ignorē: ...

10. Attīstības novērtēšana (III) • ... dzīves kvalitātes (labklājības) rādītājus, t.i.: • veselību (dzīves ilgumu) • un izglītību • Šos rādītājus iekļauj ANO Attīstības programmas (UNDP) izstrādātā metodoloģija Tautas attīstības indeksa (Human Development Index) aprēķināšanai, bet: ...

11. Attīstības novērtēšana (IV) • ... vienalga ārpus novērtējuma paliek: • dabas resursu krājumu samazināšanās, • vides piesārņojums, • sociālā nedrošība, atstumtība, depresija, • narkotiku lietošana u.c. kaitīgie ieradumi, • pašnāvību un noziegumu statistika, • brīvā laika samazināšanās, • nereģistrētais darbs (brīvprātīgie, mājas darbi), kuram ir neapšaubāma vērtība, • u.c. parādības, kuras neiekļaujot nevar pilnvērtīgi novērtēt attīstību. Tādēļ ...

12. Attīstības novērtēšana (V) • attīstības vērtēšanai mūsdienās lieto “trīs kapitālu modeli”. • Šie kapitāli ir: • sociālais kapitāls (ietver cilvēku dzīves kvalitāti – izglītību, veselību, kultūru, sociālo integrāciju u.tml.), • dabas kapitāls (ietver dabas resursu krājumus, dabas daudzveidību, vides kvalitāti u.tml.) un • cilvēku radītais (ekonomiskais) kapitāls (ietver uzņēmējdarbības vidi, ražošanu, infrastruktūru, patēriņu u.tml.).

13. Attīstības novērtēšana (VI) • Attīstību, kuras rezultātā neviens no šiem kapitāliem laika gaitā nesamazinās sauc par ilgtspējīgu attīstību. • Šis nosacījums ir attiecināms kā uz valsti kopumā, tā arī uz jebkuru tās teritorijas daļu – reģionu, pašvaldību.

14. Attīstības novērtēšana (VII) • Attīstība notiek laikā un telpā nevienmērīgi – tas ir objektīvs process. • Sabiedrības interesēs ir pēc iespējas novērst krasu attīstības nevienmērību rašanos un ilgstošu pastāvēšanu. • Attīstību bez šādām (krasām) nevienmērībām saucam par līdzsvarotu attīstību.

15. Attīstības novērtēšana (VIII) • Lai piedāvātā trīs kapitālu modeļa ietvaros novērtētu attīstību, ir nepieciešams mērīt visdažādākos tajos iekļautos aspektus => • ir nepieciešams plašs un loģiski strukturēts sociāli ekonomiskās attīstības indikatoru komplekts. • Loģisko strukturēšanu var veikt atbilstoši diviem modeļiem: ...

16. Attīstības novērtēšana (IX) • ... • Cēloņu – seku loģiskajam modelim, kura tradicionāls ietvars ir formulēts OECD pētījumos un metodoloģijās. Šis modelis visas dzīvesdarbības norises aplūko piecās secīgās fāzēs: • virzošie (sociāli ekonomiskie) spēki rada zināmu • slodzi uz sabiedrību un/vai vidi, kas savukārt izmaina • (sabiedrības un/vai vides) stāvokli, ko • sabiedrība izjūt kā noteiktu ietekmi, kurai savukārt var sekot • korektīva (rīcīb-politiska) reakcija. • ...

17. Attīstības novērtēšana (X) • ... • Rīcīb-politikas cikla modelim, kurš ietver: • mērķtiecīgus resursu ieguldījumus (inputs), kuri tiek pārvērsti • darbības rezultātā (auditējamā materiālā vai nemateriālā vērtībā, outputs), kurš mērķtiecīgi pielietots rada • noteiktas izmaiņas (outcomes), kā rezultātā varam panākt • vēlamās ietekmes (impacts). • ...

18. Attīstības novērtēšana (XI) • Balstoties uz iepriekš minētajiem (diviem) modeļiem un, paturot prātā ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības kritērijus, attīstības novērtēšanai tiek veidota • Reģionālās • Attīstības • Uzraudzības un • Novērtēšanas • Informācijas • Sistēma, t.i. – • RAUNIS ... –>

19. Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas informācijas sistēma • RAUNIS UZDEVUMS ir nodrošināt regulāru un vispusīgu pārskatu par: • attīstības procesiem valsts un reģionālā līmenī, t.sk. nozaru un jomu attīstību valsts teritorijās; • valsts ieguldījumu reģionālā attīstībā – investīciju apjomu un rezultātiem; • valsts un reģionālās attīstības politikas dokumentiem un to īstenošanu, t.sk. NAP īstenošanu; • nodrošināt prognozēšanas funkciju; • nodrošināt informācijas apritei starp RAUNIS iesaistītajām institūcijām – nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem un pašvaldībām.

21. Informācijas sistēmas pamatprincipi • Web bāzēta informācijas sistēma valsts attīstības analīzei • sistēma izmanto, bet nedublē CSP, VK, VZD, uc. sistēmu informāciju • sistēma ir arī publiski pieejama • iespējas lietotājam saglabāt pieprasītās atskaites dažādos formātos

22. Informācijas sistēma ietvers • statistikas informāciju: • pamatrādītājus un papildus rādītājus • nemainīgu rādītāju minimumu • analītisko informāciju: • attīstības dokumentu izpildes rādītājus • informācijas analīzi • rādītāju prognozes, u.c.

23. RAUNIS lietotāji • Publiskie lietotāji (Latvijas iedzīvotāji vai ārvalstnieki), • Pētnieki, • Reģionālās attīstības uzraudzības un novērētēšanas speciālisti, eksperti; • Ministriju darbinieki – plānošanas u.c. speciālisti, • Plānošanas reģionu pārstāvji; • Pašvaldību speciālisti;

24. RAUNIS lietotāji

25. RAUNIS portāls Plašai publikai paredzētais apgabals • Publiski pieejams jebkuram, bez lietotājvārda un paroles ievadīšanas • Sagatavotas atskaites(atspoguļojot teritorijas attīstības tendences vai NAP uzdevuma sasniegšanu); • Teritoriju profili, kas satur galveno informāciju par teritoriju • Ātri un ērti pieejama galvenā informācija; • Teritorijas vai portālā publicēto materiālu (eksperta ziņojumu, politikas plānošanas dokumentu, u.c.) meklēšanas iespējas. Pētniekiem paredzētais apgabals • Publiski pieejams, taču pirms tam reģistrējoties un norādot savu e-pasta adresi • Jebkura rādītāja izvēle, korelācijas starp rādītājiem • Teritoriju salīdzināšanas iespējas • Plaša grafiku izvēle un iespēja veidot tabulas vai attēlot rādītājus uz kartes, atlasot datus pēc pētnieka izvēlētiem kritērijiem Reģiona monitoringa apgabals Tas nodrošina iespējas: • Definēt teritorijas profilu, ievadot par to informāciju, kā arī piesaistot noteiktas atskaites, izmantojot RAUNIS rādītājus • Definēt savus rādītājus, kā arī pētījumus, vai apsekojumus, • Ievadīt informāciju no reģiona attīstības programmām • Savi dati pieejami līdz dziļākajai detalizācijas pakāpei.

26. Galvenie atlases parametri • rādītāji • teritorija • laika periods Galvenās atskaišu formas • tabula • grafiks • karte • teksts

27. Teritoriju attīstības galveno tendenču prognozēšanas kopa • Iespēja veikt modelēšanu un prognozēšanu ar integrētiem prognozēšanas rīkiem. • Prognozēšana tiks veikta par šādiem galvenajiem rādītājiem: • iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu attiecīgās teritorijas iedzīvotāju; • pastāvīgo iedzīvotāju skaits; • iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju; • nefinanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju; • nodarbinātības līmenis; • bezdarba līmenis

28. Analītiskās informācijas kopa par reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem • Vispārināta informācija par galvenajiem Reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem: • īss konkrētā dokumenta kopsavilkums (mērķi, uzdevumi); • īsa informācija par dokumenta īstenošanas instrumentiem; • īsi secinājumi par dokumenta ieviešanas gaitu.

29. Teritorijas profils • Vispārējā informācija par reģionu • Administratīvais iedalījums • Pilsētas; • Rajoni; • Vietējās pašvaldības. • Lēmējinstitūcija • Izpildinstitūcija • Plānošanas reģiona kontaktinformācija • Īss apraksts par reģionu (galvenās īpatnības, resursi, nozares) • Īsumā par plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem • Spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti, to nosaukums un • pieņemšanas datums; • Reģiona attīstības mērķi, galvenās prioritātes un aktivitātes. • Statistikas dati • IKP; • Demogrāfija; • Nodarbinātība; • Uzņēmumu skaits; • Galvenās nozares; • Nefinanšu investīcijas; • Iedzīvotāju ienākumu nodoklis; • Attīstības indekss. • Tematiskie • Izglītība; • Veselības aprūpe; • Kultūra; • u.c.

30. RAUNIS nākotne • POLSIS Plus • Iespējams, ar laiku tiks izveidota sistēma, kas nodrošinās politikas plānošanas dokumentu strukturētu ievadu, paredzot iespēju ievadīt darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus elektroniski, strukturētā formā, kā arī regulāri apkopot datus par izpildi. Šāda informācija būs pieejama arī RAUNIS. • Nozaru un reģionu attīstības sasaiste • Ieviešot RAUNIS, varētu nodrošināt vairākus uzraudzības un novērtēšanas procesus un to savstarpējo koordināciju: • Reģionālās attīstības un politikas uzraudzības un novērtēšanas process; • Valsts attīstības un politikas uzraudzības un novērtēšanas process. • Nepārtrauktā monitoringa sistēmas izveide • RAUNIS tālākā attīstībā varētu attīstīties par nepārtrauktā monitoringa sistēmu, kurā ir iespējams veikt pilnu ciklu - gan noteikt mērķus, gan sekot to izpildes gaitai.

31. RAUNIS realizācija

32. Paldies par uzmanību!