LAP 2007-2013 novērtēšana 2013

1. LAP 2007-2013 novērtēšana2013 Elita Benga Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja (LVAEI)

2. Veiktie pētījumi 2012.gadā • Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējās apmežošanas (2.2.3) pasākuma novērtējums • Maksājumu Natura 2000 teritorijās (2.1.3 un 2.2.4 pasākumos) novērtējums • Investīciju atdeve LAP 2007-2013 pasākumos. • LAP 2007-2013 ietekme uz nodarbinātību. • LAP 2007-2013pasākumuintervencesietekmesnovērtējums • Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas pasākuma analīze • VPM un LAP 2007-2013 platībmaksājumu atbalsta tendences un nozīme saimniecības izaugsmē un lauksaimniecības zemju izmantošanā

3. Izmaiņas LAP 2007-2013 pasākumu finansējumā

4. Saņemtais publiskais finansējums projektos un klienti

5. LAP 2007-2013 klienti un saņemtais publiskais finansējums (izņemot PM) LAD dati uz 28.01.2013

6. Vidējais klienta saņemtais publiskais un kopējais finansējums projektos

7. Saņemtais publiskais finansējums reģionos (no 2007.-2012.g. projektos & 2007.-2011.g. PM, LVL)

8. Vidējais projektā saņemtais publ. fin (LVL)

9. Atbalstīto saimniecību īpatsvars reģionos

10. Vidējais saņemtais publiskais finansējums PM un VPM 1 klientam (LVL)

11. 1.ass publiskā finansējuma struktūra (noslēgtie līgumi, dati uz 01.11.2012. milj. LVL un % no kopējās noslēgto līgumu summas 1.ass pasākumos)

12. Vidēji saņemtais publiskais finansējums 1.2.1.pas. un klientu skaits

13. Klientu skaita sadalījums pēc projektu lieluma reģionos 1.2.1.pas. (attiecināmo izmaksu summa, 02.07.2012.)

14. Atbalsta saņēmēju īpatsvars investīciju projektos (1.2.1. p) attiecīgās ekonomiskā lieluma grupas saimniecību kopskaitā Latvijā (%) (2008.-2012.gadu projekti)

15. Modernizācijai atvēlēto līdzekļu sadalījums

16. Daļēji naturālo saimniecību atbalsts novados

17. Apkopojums par apgūto finansējumu un sasniegto ekonomisko izaugsmi analizētajos 1.ass pasākumos (EUR)

18. Apmaksātās platības Agrovides un Natura 2000 atbalsta maksājumos

19. Apmežošana (2.2.3.pas.)

20. Faktori, kas ierobežo saimniecības attīstību, Respondentu īpatsvars reģionos, % no atbildējušo skaita

21. Nozīmīgākie platību maksājumu veidi Atbilžu īpatsvars, % no atbildējušo skaita

22. VPM deklarēto platību un neapstrādātas lauksaimniecības zemes īpatsvars pagastos

23. Apstiprināto projektu skaits un finansējums 3.1.2.(311). pasākuma aktivitātēs (uz 02.07.2012.).

24. Pasākuma „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” sabiedriskā finansējuma sadalījums pa aktivitātēm īstenojamajiem un pabeigtajiem projektiem

25. Pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” sadalījums pa aktivitātēm īstenojamajiem un pabeigtajiem projektiem

26. Secinājumi un ieteikumi • Latvijas teritorijā lauksaimniecības priekšnosacījumi (augsnes kvalitāte, infrastruktūra, realizācijas iespējas u.c.) dažādās vietās ir ļoti atšķirīgi. Tādēļ kompensējošiem maksājumiem (galvenokārt platību maksājumiem), kuri palīdz izlīdzināt teritoriālās atšķirības, ir ļoti liela un iespējams pat izšķiroša nozīme, lai veicinātu lauksaimniecisko darbību valsts lielākajā daļā. • Lai iesaistītu saimniecības ražošanā būtu jānosaka zemes uz kurām minimālo ieņēmumu prasības neattiecas, bet no pārējās platības tiem ir jābūt. Ja prasība netiek ievērota, tad par platību, kura pārsniedz minimālo, maksājumi netiek piešķirti. Minimālā platība var būt tāda, kāda nepieciešama, lai apgādātu ar lauksaimniecības produktiem vienu ģimeni – tie varētu būt līdz 25 ha LIZ pašreizējās MLA teritorijās un līdz 15 ha ārpus MLA. • pašreizējais atbalsta mehānisms joprojām sekmē tikai platību izmantošanu, bet nevis gala produkcijas ieguvi un realizāciju. • bioloģiski saražoto produktu apjomi kopumā nepieaug, kopš 2006.gada tie pat ir samazinājušies. • Aptauju dati rāda, ka bioloģiskajām saimniecībām (izņemot lielās) trūkst tehnikas un ir grūtības saņemt par produktu adekvātu cenu utt. Lai veicinātu produkcijas ražošanu, ieteicamas atšķirīgas maksājumu likmes atkarībā no realizētās bioloģiskās produkcijas apjoma. • pakāpeniski tiešu investīciju atbalstu aizstāt ar tādiem atbaksta veidiem, kas tieši saistīti ar lauku attīstības mērķu sasniegšanu – darbavietu radīšanu, ekonomiskās un sociālās infrastruktūras izveidi, videi draudzīgu uzņēmējdarbību, darba apstākļu uzlabošanu, dzīvnieku labturības prasību ievērošanu utt. • veicināma arvien lielāka mijiedarbība starp lauksaimniecību un citiem darbības veidiem, lai dažādotu lauku saimniecību ienākumus, stimulētu lauku saimniecībās līdzvērtīgi lauksaimniecībai attīstīt arī citas ekonomiskās aktivitātes.

27. Atziņas un secinājumi • Vislielākais LIZ īpatsvars ar VPM atbalstu ir Zemgalē un D Kurzemē. R Zemgalē un DA Kurzemē. Šajos reģionos VPM atbalsta maksājums ir viens no galvenajiem lauksaimniecības atbalsta veidiem, jo šīs teritorijas pamatā atrodas ārpus MLA teritorijas. Vēsturiski šajos reģionos ir veidojušās lielas saimniecības, kas nodarbojas ar intensīvo lauksaimniecību un uz VPM piesaka vairāk kā 80%-98% LIZ platību; • vismazākais VPM atbalstīto platību īpatsvars ir Pierīgā, kur vairākos pagastos/novados VPM atbalstītās platības ir zem 33% no kopējās lauku bloku platības. Tāpat Latgales austrumu un centrālajā daļā ievērojamā skaitā pagastu VPM apmaksātās platības ir zem 50%; • ievērojams VPM atbalstīto platību īpatsvars kopš 2004. gada palielinājies Latgales un Vidzemes robežjoslā ap Lubāna ezeru; • novērtējot LAP kompensējošo maksājumu (MLA, NATURA 2000) nozīmi, konstatēts, ka šie maksājumi sniedz būtisku ieguldījumu negūto ienākumu kompensācijā teritorijās, uz kurām tie attiecas, salīdzinot ar pārējām teritorijām. MLA gadījumā 2009.gadā kompensācijas līmenis sasniedzis tuvu 100%, pārējos gados kompensācija bijusi tikai daļēja – ap 40-50%, tomēr tas ir nozīmīgs atspaids attiecīgo teritoriju lauksaimniekiem. • Veiktajā zemnieku aptaujā platību maksājumi tika minēti kā būtisks saimniecību atbalstam gan mazajās, gan lielajās saimniecībās. Kā nozīmīga problēma saistībā ar zemes apsaimniekošanu tika minēts lielais nomas zemju īpatsvars un nestabilitāte šo zemju ilgtermiņa apsaimniekošanā.

28. Atziņas un secinājumi • MLA atbalsta nozīmīgums kopējā atbalsta struktūrā samazinās (2010.gadā ir tikai 7%, salīdzinājumā ar 25% 2004.gadā). Tomēr MLA atbalsts ir viens no galvenajiem LAP 2007-2013 platību maksājumiem, jo 2010.gadā veido 48% no kopējiem LAP PM. • MLA atbalstam vislielākā nozīme zemes izmantošanā ir Latgales un Vidzemes reģionos, kur MLA atbalsta platības ir 61-65% no izmantotās LIZ. • Novadi, kuri šobrīd ir tuvu Rīgai un nav MLA atbalsta platības, uzrāda līdzīgus rādītājus kā novadi tipiskās MLA teritorijās. • Attiecībā uz MLA atbalstu nav sasniegti un prognozējams, ka netiks sasniegti LAP 2007-2013 paredzētie iznākuma rādītāji par atbalstīto LIZ platību, jo tika ieviesti papildus nosacījumi (lopu blīvums un papuves īpatsvars). • Nekustamā īpašuma nodokļa likmes paaugstināšanai par nekoptām platībām, MLA ir būtiska LIZ platību izmantošanā, jo samazinās lauksaimniecībā neizmantotās zemes platība, kas ir definēts kā viens no LAP rezultatīvajiem rādītājiem.

29. Secinājumi un ieteikumi • LAP 2007-2013 Natura 2000 teritorijās realizētajos 2.1.3. un 2.2.4. pasākumos tiek atbalstītas vairāk kā 90% no mērķa platībām. Tomēr tā kā 2.2.4. pasākumā sasniedzamās platības nodefinētas nelielā apjomā un joprojām nav ieviests diferencētais maksājums, tad 2.2.4. pasākuma ieviešanā nepieciešami uzlabojumi. • Novērtējumā konstatēts, ka daudzviet Natura 2000 teritorijās nepastāv aprobežojums zemes izmantošanai lauksaimniecībā. • Natura 2000 maksājumos meža īpašniekiem (2.2.4. pasākums) gan patreizējā vienotā likme, gan potenciālais diferencētais maksājums ir neatbilstošs. Kompensācijas par teritorijām, kurās pilnībā aizliegta saimnieciskā darbība, vai aizliegta galvenā un kopšanas cirte ir nepietiekamas, savukārt teritorijās, kurās saimnieciskā darbība ir ierobežota daļēji, tās ir pārvērtētas. • Pasākumi būtu ieviešami arī atsevišķās vietās ārpus Natura 2000 teritorijām – mikroliegumos, ES aizsargājamajos biotopos un sugu atradņu vietās. • Arī Natura 2000 maksājumiem 2.1.3. pasākumā līdzīgi kā Agrovidē būtu jānodrošina iespēja pietikties atdalīti no VPM maksājuma, paredzot iespēju atbilstošas platības atgriezt lauksaimnieciskajā apritē, jo pieejamo datu analīze liecina, ka daļa mērķa platību atrodas ārpus lauku blokiem un patlaban neatbilst LIZ labā lauksaimnieciskā stāvoklī.

30. Secinājumi un ieteikumi • Šajā periodā esam atbalstījuši 88% lielās un ļoti lielās saimniecības, bet pavisam tikai 1% apmērā mazās, kas ir 90% no visām saimniecībām • ieteicams iedalīt finansējuma lauku saimniecību attīstības pasākumos, ņemot vērā saimniecību lielumu (SI, LIZ), iepriekšējos gados saņemto ES finansējumu un darbības rezultātus nevis reģionu • nav ieteicams iedalīt konkrētu finansējuma apjomu katram reģionam. Publiskā finansējuma trūkuma apstākļos, ja tādi rastos, risinājums varētu būt augstāka atbalsta intensitāte atsevišķos reģionos.

31. Paldies par uzmanībue-pasts: elita.benga@lvaei.lvMājas lapa:http://www.lvaei.lv