No seldžukiem līdz Konstantinopoles krišanai

1. No seldžukiem līdz Konstantinopoles krišanai 1300-1453

2. „Lielā seldžuku impērija” bija irdena tjurku cilšu apvienība, kas pastāvēja 11.-14. gs. un aizņēma teritoriju no Vidusjūras Austrumu krastiem līdz Baikala ezeram. Tās centrs ir iezīmēts tur, kur šodien atrodas Irānas pilsēta Isfahana, taču reāli valstiskā veidojuma centrs atradās tur, kur ar karaspēku migrēja tās valdnieks

4. Venēcija

10. Ponta kalni

12. BAIKALS

13. Kauja pie Manzikertas (Malazgirtas) 1071 • Kaujas vieta – Vana ez. tuvumā • No tjurku puses- Alp Arslans • No Bizantijas puses – imperators Romans Diogens • Pirmais tjurku valstiskā veidojuma centrs – Iznika (grieķiski – Nīkaja) • No 1097 centrs – Konja (Iconium)

14. Eiropa 1100

15. 14. - 16.gs. tjurku valstis • Osmaņi ZRAnatolijā • Karamani Anatolijā (1256) • Germijani (1239-40) Anatolijā • Timurīdi Centrālajā Āzijā • Pirmās ziņas par tjurku “nosēšanos uz zemes” 1296-7

16. 1354 Osmaņi okupēja Tzympe Dardaneļu Eiropas pusē Tas ir placdarms ekspansijai Balkānos

17. Osmaņu sultāniOrhans • Osmans nomira ~ 1323-34 • Arābu ceļotājs Ibn Batūta no Marokas • 1331 Osmaņiem padevās Nīkaja (Iznika) • 1333 Bizantija kļūst par Osmaņu vasali • Osmaņi: varas nodošana tikai vienam mantiniekam • Bizantijas imperatora Andronika III nāve 1341 un pilsoņu karš • Pēc pilsoņu kara Bizantijā imperatora Johana meita Teodora apprecējās ar sultānu Orhanu 1346.

18. Sultāna Orhana ārolitika • Pēc 1350 Osmaņi sāka iesaistīties Dienvideiropas valstu politiskajās aktivitātēs. • 1351 - 1355 Venēcija un Dženova karoja, cīnoties par Melnās jūras ienesīgo tirdzniecību.

19. Tanaisas izrakumi Donas deltā

20. Dženoviešu celtais Sudaka cietoksnis pie Melnās jūras

21. Gurzufa

22. Bursa

23. 1362, kad nomira Orhans, Osmaņi bija okupējuši Trāķijas dienvidu daļu; viņu rokās bija Bizantijas pilsēta Didimoteiho (Didymoteicho), kas atrodas uz dienvidiem no Edirnes. Osmaņu robežas pārbīdījās uz rietumiem no Jenišehiras uz Bursu, tālāk – uz Didimoteiho un tad – uz Edirni.

24. Orhans

25. 14. gs. otrajā pusē Orhana dēls Murads un mazdēls Bajazids Eiropas teritoriju iekarošanā izmantoja „svētā kara” ideju. 1361 Osmaņi ieņēma Bizantijas pilsētu Adrianopoli (Edirne) – pārvēršot to par Osmaņu galvaspilsētu. Tā kalpoja par placdarmu iekarojumiem Balkānos. Balkānu zemes bija saskaldītas mazās valstiņās; valdnieki no Serbijas un Bulgārijas apvienojās, lai atsistu turkus 1371 pie Čirmenas (Çirmen) upes. Pasākums beidzās ar slāvu sakāvi: visi trīs bulgāru un serbu valdnieki kļuva par sultāna vasaļiem; 1389 Osmaņu spēki Rietumbalkānos sakāva serbus Kosovā. 1430 venēciešiem tika atņemti Saloniki. 1396 notika kauja pie Nikopoles 1444 – pie Varnas, kur cieta sakāvi Rietumu un Centrālās Eiropas koalīcijas. Kaujās piedalījās Burgundija, Flandrija, Lombardija, Savoja; Balkānu valstis karoja Osmaņu pusē, Venēcija tikām veda slepenas sarunas ar abām karojošajām pusēm, lai dabūtu sev labumu.

26. Murads I

27. 1362 Orhana dēls Murads mantoja troni. 1373 viņš devās karā uz Anatoliju kopā ar vasali Bizantijas imperatoru Johanu V Paleologu. Pa to laiku Murada dēls Savdži (Savci) un Jāņa Kantakuzena dēls Androniks vienlaicīgi sarīkoja dumpjus. 1381, par troņmantnieku tika nozīmēts Andronika dēls - arī vārdā Johans. Manuels pārvācās uz Maķedonijas galvaspilsētu Salonikiem, kas bija ievērojams Bizantijas kultūras centrs un tur nodibināja neatkarīgu galmu. Sultāns Murads I

28. Teritoriju iegūšana Anatolijā • Anatolijā kristietības piekritēju bija palicis maz, iedzīvotāju vairums bija tjurku musulmaņi. Gazi idejas tur nebija lietojamas. • Murads rīkojās diplomātiski, saprecinot savu dēlu Bajazidu ar Germijanu pricesi un nopērkot dažas viņu pārvaldītās teritorijas. • Vēlāk viņš sāka karu ar armiju, kas sastāvēja no viņa kristīgajiem vasaļiem un sabiedrotajiem.

29. Karš Balkānos • 1389 Murads devās uz Serbiju, lai pārmācītu turienes caru Lazaru par karošanu pret Osmaņiem. • 15. jūnijā Murada 25 000 vīru lielā armija sāka kauju pret Serbijas Lazara un viņa sabiedroto armiju. Tā bija 16 000 vīru liela; kauja notika Kosovas (latviski: „strazdu”) laukā. Cīņa ilga 8 stundas, serbi to zaudēja, bet bojā gāja abi karavadoņi. • Muradu nodūra kāds serbu kareivis. • Varu Osmaņu impērijā mantoja Murada dēls Bajazids, kurš, lai nodrošinātu vienvaldību, lika nogalināt savu brāli Jakubu (Yakub). • Serbija pēc Kosovas kaujas kļuva par Osmaņu vasali; tai uzlika par pienākumu maksāt meslus un karot Osmaņu pusē. Par valsts galvu tika nozīmēts bojā gājušā Lazara dēls Stefans. • Bosnija un Kosova saglabāja savu neatkarību līdz 1392.

30. Bajazids I un pilsoņu karš • Bajazids pirmajam uzbruka Germijanas emirātam; • pēc tam viņš pievienoja savai valstij Aidinu (Aydin), pie viena aprecot turienes princesi. • Samazināja Saruhana un Mentešes emirātu teritorijas tā, lai viņam tiktu Egejas jūras piekraste ar ienesīgajiem tirdzniecības ceļiem, kurus varēja aplikt ar mesliem. • 1391 Bajazids pavēlēja saviem vasaļiem – Bizantijas imperatoram Manuelam Paleologam un serbu caram Stefanam Lazarevičam doties karā pret Isfendijaru emīriem (Melnās jūras dienvidu krastā). • Manuels Paleologs rakstīja no šī karagājiena uz mājām vēstules, pilnas drūmu iespaidu par kādreiz Romas (t.i. Bizantijas) valstij piederējušām pilsētām, kuras ir pametuši iedzīvotāji, kur valda nospiestība, slimības un izmisums; pie visa viņš vainoja jauno tjurku valdnieku Bajazidu.

31. Bajazida ārpolitika • 1394 pavasarī Bajazids uzbruka Konstantinopolei. • Mēģinājumu viņš ievadīja ar to, ka 5 km attālumā no Bizantijas sienām lika uzbūvēt Gizeldžehisaras (Güzelcehisar, tag. Anadolu Hisari) cietoksni Bosfora jūras šauruma Āzijas krastā. • Šo uzbrukumu Konstantinopole izturēja. • Otrs lielākais pretinieks Osmaņiem bija Venēcija. Bajazids turējās tuvāk sava vectēva Orhana politikai, kurš atbalstīja Dženovu pret Venēciju.

32. Anadolu Hisari cietoksnis

33. Bajazida cīņa ar tjurku emīriem • Bajazids pakļāva Karamanidu zemes ar centru Konjā. • Zemes ap Sivasu (Sivas) ziemeļaustrumu Anatolijā: Turienes valdnieks bija kādijs, dzejnieks un izglītots cilvēks, vārdā Burhans al-Dins (Kadi Burhan al-Din). • Burhans al-Dins sevi stādīja priekšā kā Čingizhana mongoļu impērijas Ilhanīdu dinastijas mantinieku. • 1397 Bajazids ielenca Konstantinopoli • Bizantiju paglāba uz veselu pus gadsimtu Tamerlana (Timura) vadītā tatāru-mongoļu armija, kas ielauzās Anatolijā. • Uzskatot sevi par Ilhanīdu dinastijas zemju mantinieku Anatolijā, viņš nolēma iejaukties vietējo valdnieku ķildās. • Iegansts bija minētā Sivasas valdnieka kādija Burhana al-Dina noslepkavošana 1398 un viņa zemju pievienošana Osmaņu īpašumiem. • Tamerlans uzstāja, lai Bajazids pieņemtu viņa sizerenitāti, Bajazids atteicās. • Ankaras kauja: Tamerlana karaspēks - 140 000 karotāju, Bajazida- 85 000. Bajazids kopā ar diviem saviem dēliem nonāca Timura gūstā.