PĒTĪJUMS

1. PĒTĪJUMS Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai Biedrība “Latvijas vecāku kustība” Rīga 17.01.2013.

2. Ievads Pētījuma aktualitāte – vecāki aizvien vairāk vēlas kļūt par sadarbības partneriem bērnu izglītošanas procesā izglītības iestādēs. Esam secinājuši, ka ar skolas pašpārvalžu starpniecību visefektīvāk var panākt vecāku ienākšanu skolās. Pētījuma pamatojums – valdības rīcības plāna pasākums Nr. 1.2. „Veicināt skolu autonomiju un individualitāti, nodrošināt elastību vispārējās izglītības satura izstrādē un īstenošanā”. Pētījuma mērķis – izpētīt situāciju Latvijā un ārvalstīs un izstrādāt ieteikumus, kā stiprināt skolu un pirmsskolu pašpārvalžu lomu izglītības iestādēs. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžudarbībasizvērtējums un ieteikumiefektivitātesuzlabošanai

3. Ievads Pētījuma priekšlikumi attiecas gan uz pirmsskolas izglītības iestādēm, gan skolām, lai arī pārsvarā pētījumā tiek izmantots termins „skola”. Pētījums sastāv no šādām nodaļām: • Latvijā veikto pētījumu par skolas pašpārvalžu darbību apkopojums un analīze. • Eiropas valstu pieredze skolu pašpārvalžu darbības jomā. • Izglītības jomā darbojošos ekspertu pieredzes un ieteikumu analīze. • Aptauja par sadarbību skolās. • Stratēģiskie ieteikumi un risinājumi skolu pašpārvalžu efektivitātes uzlabošanai • Informācijas avoti. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžudarbībasizvērtējums un ieteikumiefektivitātesuzlabošanai

4. Latvijas pētījumos atklātās problēmas Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

5. Problēmas I Nepilnības normatīvajā regulējumā: • skolas pašpārvaldes, tās nošķiršana no citām institūcijām; • skolas pašpārvaldes struktūra, paraugnolikums; • nav pienākuma nodrošināt skolas pašpārvaldes darbību; • skolas pašpārvaldes kompetence. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

6. Problēmas II Vecāku līdzdalību bremzējošie faktori: • komunikācija, informācijas trūkums; • zināšanu, prasmju trūkums; • izglītības iestāžu atvērtība v.s. birokrātija; • ilgtspēja un efektivitāte; • sadarbības tīkli. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

7. Latvijas un ārvalstu labā prakse Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

8. Labā prakse (komunikācija) Komunikācijai ar vecākiem var izmantot dažādus informācijas pārraides kanālus: pedagogs – vecāki - individuālās pārrunas, vecāku sapulces, vecāku diskusijas; kontaktvecāki - katrā klasē ir vecāki, kuri nodrošina informācijas plūsmu starp skolas pašpārvaldi un pārējiem vecākiem; direktors – ārvalstīs pastāv prakse ar likumu direktoram noteikt pienākumu informēt vecākus, nosakot informācija apjomu, vecāku / skolu padomes - efektīvi pārstāv vecāku viedokļus un izplata informāciju vecākiem, iesaistot savā darbībā, nacionāla līmeņa organizācijas - tās nodarbojas ar informēšanu un izglītošanu; pašvaldības - pašvaldības uzņemas vecāku informēšanas / izglītošanas finansēšanu. Tāpat pašvaldības atbalsta skolas, izstrādājot materiālus vecāku līdzdalības veicināšanai. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

9. Labā prakse (izglītošana) Bērna attīstība ir efektīvāka, ja vecāki un pedagogi regulāri apmainās ar informāciju un izmanto konsekventas socializācijas, ikdienas kārtības, bērna attīstības un mācīšanās metodes. Visefektīvākās programmas ir tā saucamās „kombinētās” metodes, kas aptver intensīvu, agrīnu, uz bērnu fokusētu un centralizētu izglītību kopā ar spēcīgu vecāku līdzdalību, vecāku izglītošanu un vecāku atbalsta pasākumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi izglītot vecākus par skolā izmantotajām mācību un audzināšanas metodēm. Nacionāla līmeņa atbalsta programmas vecāku līdzdalības attīstīšanai ar mērķtiecīgu mācību programmu palīdzību, piemēram, regulāras tikšanās skolās, pastāvīgi atbalsta pakalpojumi vecākiem un mācības, kuras organizē valsts / pašvaldību institūcijas un nevalstiskās organizācijas. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

10. Labā prakse (izglītošana) Igaunijā šāda nacionāla līmeņa programma tiek finansēta no Izglītības un izpētes ministrijas līdzekļiem un ieviesta nacionālā līmenī (programmu īsteno vecāku virsorganizācija). Dānijā Nacionālā skolas vecāku apvienība rīko kursus, lai ar savu darbu iedrošinātu skolu valdes aktīvākai darbībai. Norvēģijā notiek kursu organizēšana, lai izglītotu vecākus, kuri ir klašu kontaktpersonas. Lietuvas vecāku forums izglīto vecākus Lietuvas skolās, lai veicinātu izglītības procesa izpratni, pārsvarā rīkojot seminārus. Vecāku izglītošanu veic visas pētījumā apskatītās valstis, šīs aktivitātes finansē no valsts un pašvaldību līdzekļiem, Lietuvā un Igaunijā tie ir liela mēroga Eiropas Savienības projekti, kurus īsteno vecāku organizācijas. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

11. Labā prakse (birokrātija) Jo skolām ir lielāka autonomija, jo arī skolu pašpārvaldēm ir lielākas pilnvaras un vecākiem lielāka interese darboties. Dānijas piemērs rāda, ka pastiprinot normatīvo regulējumu, vecāku vēlme līdzdarboties mazinās, savukārt Nīderlandē skolas padomes secinājušas, ka zūd interese līdzdarboties, ja viss ir noregulēts, jo nav par ko lemt. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

12. Labā prakse (ilgtspēja) Izglītības padome Nīderlandē secinājusi, ka jāpievērš lielāka uzmanība jēgpilnas sadarbības nosacījumu izveidei, proti, struktūrai, kultūrai, gatavībai un prasmēm. Padome uzskata, ka noteikumi ir jāizstrādā skolai un vecākiem, nevis valdībai vai pašvaldībai. Attiecībā uz vecāku (neformālās) kopienas stimulēšanu padome iesaka vecākiem pašiem uzrunāt un aktivizēt citus vecākus, savukārt skolas spēlē atbalsta lomu kārtības noteikšanā un tīklu / grupu utt. ilgtspējīgas nodrošināšanā. Vecāki tiek izglītoti kā „sadarbības partneri” savu bērnu audzināšanā un izglītošanā un kā neformālas vecāku kopienas daļa. Nīderlandes secinājums, lai iesaistītu vecākus plašākā mērogā un viņi patiesi nodotos mācībām, vecākus pēc līdzdalības principa agrīnā stadijā būtu jāiesaista plānošanas procesos, piemēram, projektu darbos, izklaides programmās un mācību ekskursijās. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

13. Labā prakse (sadarbība) Latvijā kā jaunā demokrātiskā valstī sociālo partneru līdzdalības prakse tikai veidojas, tāpēc ļoti svarīga ir arī pozitīvas pieredzes apmaiņa. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir iniciējusi kustību „Draudzīga skola”, kuras misija ir pilnveidot skolas psihosociālo vidi, lai attiecības starp bērniem, vecākiem, skolotājiem un skolas administrāciju tiktu balstītas savstarpējā cieņā un sadarbībā. Misijā iesaistās arvien vairāk skolu, kas ar savu labo piemēru aicina aktīvāk darboties arī citu skolu audzēkņus, vecākus un pedagogus. Informāciju par projektiem var iegūt http://bti.gov.lv/lat/draudziga_skola/. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

14. Labā prakse (sadarbība) Lai nodrošinātu labākās prakses nodošanu citiem, svarīgi ir izveidot skolu tīklu. No izpētītajām septiņām valstīm, sešās notiek tīklošana visas valsts līmenī - Dānijā, Nīderlandē, Skotijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā. Lietuvā izglītības likumā ir iestrādāta norma, ka formālās izglītības programmas īstenojošo skolu tīklu veido saskaņā ar valdības apstiprinātajiem noteikumiem par formālās izglītības programmas īstenojošo skolu tīklu attīstību. Dānijā sadarbības tīkla sastāvā ir skolu valžu biedri. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

15. Aptaujāto ekspertu intervijās konstatētās problēmas un labā prakse Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

16. Problēmas • Vecākiem trūkst motivācijas piedalīties skolas aktivitātēs un procesos. • Pašvaldības reti ir skolas pašpārvaldes dalībnieks. • Skolas pašpārvalde ir formāls veidojums. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

17. Labā prakse (motivācija) Vecāki aktīvi piedalās jēgpilnos pasākumos. Vecāki piekrīt piedalīties lēmumu pieņemšanas ar skolas vidi saistītu jautājumu risināšanā. Šobrīd aktīvie vecāki, kuru iniciatīvas skolās tiek noraidītas dibina biedrības, lai panāktu savu iniciatīvu īstenošanu skolas vides uzlabošanas jautājumos skolas, pašvaldības un valsts līmenī. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

18. Labā prakse (pašvaldības) Pašvaldības pārstāvju piedalīšanās skolas pašpārvaldes sēdēs. Labā prakse apliecina, ka pašvaldības atbalsta skolas pašpārvaldes izteiktus lūgumus. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

19. Labā prakse (formalitāte) Pozitīvā prakse apliecina, ja vecāki ar skolas vadību spēj sadarboties, tad skolas pašpārvalde kļūst par būtisku atbalstu skolai. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

20. Pētījuma ietvaros veiktā anketēšana Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

21. Anketēšanas rezultāti • Respondentu skaits: 1091 respondenti, no kuriem 609 skolēnu vecāki. • Respondentu auditorija: skolēnu vecāki, skolēni, skolotāji, skolas vadība. • Ģeogrāfiskais pārklājums: Latvijas pilsētas un pagasti. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

22. Anketu analīzes secinājumi Secinājumi: • Nozīmīgs rādītājs ir 24% vecāku, kuriem nav informācijas par to kā skolā notiek aktuālu jautājumu apspriešana, tas norāda uz problēmu komunikācijā starp skolas vadību un vecākiem, jo gandrīz ceturtā daļa aptaujāto vecāku nezina, kur meklēt palīdzību vai kam izteikt savu viedokli. • Nozīmīgs fakts ir arī tas, ka svarīgi jautājumi tiek risināti sapulcēs un kopsapulcēs, kas norāda uz to, ka kopīgas tikšanās un sarunas, ir viena atzītākajām problēmu risināšanas metodēm skolā. • Nozīmīgs rādītājs ir 22% vecāku, kas norāda, ka nezina, kur saņemt informāciju par līdzdalību skolā; Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

23. Anketu analīzes secinājumi • 47% vecāku norāda uz nepieciešamību saņemt informāciju par skolā notiekošo un skolas pašpārvaldē nolemto. • 14% vecāku, no tiem, kas vēl nedarbojas skolas pašpārvaldē, izsaka savu vēlēšanos piedalīties tās darbībā. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

24. Risinājumi skolas pašpārvaldes efektivitātes stiprināšanai Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

25. Komunikācija Vadmotīvs: • informēti vecāki ir mazāk agresīvi un vairāk tendēti palīdzēt; • direktors nezina to, ko vecāks nezina. Ko jau tūlīt var darīt skolas vadība un/vai vecāki? • Informētvecākus viņu un bērnu pienākumiem un tiesībām, izejot no pozīcijas, ka vecāki ir skolas „sadarbības partneri”. (Piemēram, tiesības pulcēties vecāku padomēs, izstrādājot tās darbības vadlīnijas, piedalīties skolas pašpārvaldes darbībā). • Skaidrot skolas vadībai un skolotājiem par vecāku iesaistīšanas lietderību. • Noteikt tikšanās laiku un vietu, kad skolas vadība var tikties ar vecāku pārstāvjiem, lai risinātu konstruktīvas sarunas un sāktu veidot darboties spējīgu pašpārvaldi skolas līmeni. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

26. Komunikācija Ko jau tūlīt var darīt skolas vadība un/vai vecāki? • Izstrādāt reāli funkcionējošas skolas pašpārvaldes paraugnolikumu; • Veidot skolā daudz un dažādus komunikatīvos kanālus, lai nodrošinātu visu vecāku pieejamību, ko skolā var iniciēt un organizēt gan skolas, gan vecāku pārstāvji. Komunikatīvos kanālus nepieciešams variēt un kombinēt. • Skaidrot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumus, normatīvos aktus u.c. vecākiem un skolēniem saprotamā valodā (var organizēt vecāku nevalstiskās organizācijas (NVO)). Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

27. Komunikācija Kā var palīdzēt IZM (un valsts vai pašvaldības institūcijas)? • Izglītības likumā un pārējos normatīvajos aktos definēt precīzu skolas pašpārvaldes jēdzienu un funkcijas. • Izglītības likumā definēt vecāku padomes, skolēnu padomes jēdzienus, kā arī noteikt, ka katrā skolā ir tiesības izveidot šādas institūcijas, izstrādājot savus nolikumus. • Atsaucoties uz ārvalstu praksi - finansiāli atbalstīt informatīvu materiālu izstrādi skolu pašpārvalžu vajadzībām, piemēram vecāku līdzdalības rokasgrāmatas izstrādei. • Skaidrot skolas vadībai un skolotājiem par vecāku iesaistīšanas pozitīvajiem faktoriem un vecāku būtisko pienesumu skolas attīstībai. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

28. Pozitīvā tēla veidošana Vadmotīvs – vecāki ir reāls atbalsts un palīdzība skolai dažādu sarežģītu problēmu risināšanā. Taču skolai profesionāli noderīgākie vecāki nevēlas darboties skolas pašpārvaldē, jo nesaredz motivāciju to darīt. Ko jau tūlīt var darīt skolas vadība un/vai vecāki? • Veidot skolas pašpārvaldei skolas attīstību veicinošas organizācijas tēlu, kuras darbībā iesaistīties (vai to atbalstīt) ir gan pašsaprotami, gan arī prestiži. • Definēt jomas, kurās vecāki drīkst iesaistīties (vai vecāki tiek aicināti iesaistīties). Katra skola var papildināt vecāku līdzdalības jomas, tām nav jābūt ar likumu noteiktām. • Regulāriinformēt vecākus par skolas attīstības plāniem un aicināt izteikt viedokļus par tiem. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

29. Izglītošana Vadmotīvs – lai veiksmīgi darbotos struktūra, kas sastāv no dažādiem, bieži pretējus viedokļus pārstāvošiem dalībniekiem, ir nepieciešama šo dalībnieku saliedēšana un neformālā izglītošana. Ko jau tūlīt var darīt skolas vadība un/vai vecāki? Vecāku izglītošana Skolas vai klases ietvaros organizēt visiem vecākiem bezmaksas apmācības un nodrošināt izdales materiālus. Atsaucoties uz bērnu pozitīvajiem sasniegumiem, aicināt vecākus iesaistīties skolas dzīvē, ierodoties uz kopīgiem izglītojošiem izklaidējošiem pasākumiem Organizēt apmācības vecākiem kopā ar skolotājiem. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

30. Izglītošana Ko jau tūlīt var darīt skolas vadība un/vai vecāki? Pašpārvalžu pārstāvju izglītošana Organizēt pašpārvalžu līderu un vietnieku izglītošanu komunikācijā, konfliktu vadībā, projektu vadībā, menedžmentā u.c. līderu prasmēs. Sniegt atbalstu, aicināt dažādu skolu pašpārvalžu līderus tikties un komunicēt savā starpā (var organizēt vecāku NVO). Kā var palīdzēt IZM ( un valsts vai pašvaldības institūcijas)? Atsaucoties uz ārvalstu praksi - finansiāli atbalstīt atbalsta un apmācību programmu izstrādi un ieviešanu. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

31. Ilgtspējība, efektivitāte Vadmotīvs – • ja arī skolā ir izdevies izveidot veiksmīgi funkcionējošu skolas pašpārvaldi, mainoties tās līderim vai komandai, iesāktie darbi netiek turpināti; • piesaistot jaunus pašpārvaldes dalībniekus, netiek nodrošināta to efektīva iesaistīšanās. Ko jau tūlīt var darīt skolas vadība un/vai vecāki? Par pamatu ņemot paraugnolikumu un citus paraugdokumentus, kopīgi izveidot skolas pašpārvaldes darbības shēmu. Sākoties jaunam mācību gadam, izdiskutēt to un veikt korekcijas, mācību gada beigās – sniegt priekšlikumus tā uzlabojumiem un papildinājumiem. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

32. Ilgtspējība, efektivitāte Ko jau tūlīt var darīt skolas vadība un/vai vecāki? Pievērst lielāku uzmanību jēgpilnas sadarbības nosacījumu izveidei, proti, struktūrai, kultūrai, gatavībai un prasmēm. Veidot aktīvu komunikāciju ar vecākiem, kas potenciāli varētu iesaistīties pašpārvaldes darbībā, organizējot vecāks-vecāks aktivitātes. Nodrošināt informācijas pārmantojamību – viegli pieejamu informāciju par iepriekš padarītiem darbiem. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

33. Tīklošana un sadarbība Vadmotīvs – lai nodrošinātu efektīvu darbību, ar kolēģiem ir regulāri jāpamainās ar informāciju, labajām praksēm un pieredzēm problēmu risinājumos. Ko jau tūlīt var darīt skolas vadība un/vai vecāki? Nodrošināt skolu pašpārvalžu līderu un vietnieku komunicēšanu – tīklošanu - organizējot kopīgas apmācības, tikšanās un dalīšanos pieredzē. Organizēt publiski pieejamu labo prakšu apkopojumu, ko varētu veikt vecāku NVO, kas vienlaikus sniedz arī pašpārvaldēm atbalstu. Kā var palīdzēt IZM (un valsts vai pašvaldības institūcijas)? Atsaucoties uz ārvalstu praksi - finansiāli atbalstīt nacionāla līmeņa skolu pašpārvalžu tīklošanas un apmācību pasākumu organizēšanu. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

34. Struktūra, līmeņi Vadmotīvs – • skolu pašpārvaldes visā Latvijas teritorijā atrodas dažādas attīstības stadijās, • vecāki vēlas lemšanas tiesības par procesiem skolā, bet reti ir gatavi uzņemties papildu atbildību. Vecāku padomes paraugmodelis • No katras klases vecāku padomē darbojas vismaz viens vecāks – līderis - un viņa vietnieks. • Vecāku padomes vadītāju ievēl no vecāku vidus. • Skolas pašpārvaldē vecāku padomi var pārstāvēt noteikts un nemainīgs vecāku sastāvs vai arī pārstāvji var mainīties. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

35. Struktūra, līmeņi Skolas pašpārvaldes paraugmodelis Modeli katrai pašpārvaldei vajadzētu veidot patstāvīgi, ievērojot likumā noteiktos pamatprincipus: • vecāki ir pašpārvaldes vairākumā un pašpārvaldes vadītājs ir vecāks, • skolas direktoram ir jārosina pašpārvaldes izveidošana (un svarīgi iestrādāt – arī jāatbalsta pašpārvaldes darbība). • skolas direktors un skolotāji nedrīkst pašpārvaldē darboties kā vecāki. • Skolas pašpārvalde var sastāvēt no dažāda skaita cilvēku, bet ieteicams, lai skaits atbilstu produktīvas darba grupas lielumam – t.i. 9-11 cilvēki. • Pirmajā pašpārvaldes tikšanās reizē, ir jāizdiskutē un jāapstiprinapašpārvaldes nolikums. • Ir nepieciešams izveidot skolas pašpārvaldes darbības līmeņus. Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

36. Skolas pašpārvaldes darbības jomas (izriet no anketām, intervijām un pētījumiem) • Skolas attīstības plāns, tā ieviešana; • Skolā veiktie pasākumi skolēnu vispusīgas attīstības veidošanā (līdzsvars bērna fiziskajā, emocionālajā, sociālajā un intelektuālajā attīstībā); • Skolēnu ēdināšana un fiziskā attīstība (veselīgu dzīvesveidu); • Agresivitātes novēršana; • Ārpusklases pasākumi; • Skolas attīstības projekti, piesaistot ārēju finansējumu (no fondiem, ziedotājiem) Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai

37. Paldies par uzmanību! Jautājumi? Pētījums - Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai