Pilsoniskā iesaiste Latvijas sabiedrības integrācijas procesā

1. Pilsoniskā iesaiste Latvijas sabiedrības integrācijas procesā Juris Rozenvalds LU Sociālo zinātņu fakultāte

2. 2012. gada valodas referenduma rezultāti Vēlētāju līdzdalība: 71,1% Pilsoņu sadalījums pēc tautībām: Latvieši - 71,5 % Citi - 8,8 % Krievi - 19,7 %

3. Asimetriskais bilingvisms Lietuvā, Latvijā un Igaunijā (pēc 1979. gada Tautas skaitīšanas rezultātiem) Pārvalda krievu valodu(%) Pārvalda titulnācijas valodu(%)

5. Balsojumi par Baltijas republiku neatkarību (1991. gada februāris - marts) Balsoja par neatkarību(%)

6. Cik lepns Jūs esat par savu pilsonību?(«ļoti lepns» + «lepns», %) Source: WVS, EVS, 1990 - 2008

7. Korelācija starp ŗespondentu vecumu un lepnumu par savu pilsonību(2008) Avots: EuropeanValuesSurvey, 2008

8. Atbalsts «krievu partijām» Igaunijas un Latvijas parlamenta vēlēšanās (1991-2011, %) Avots: Igaunijas un Latvijas CVK dati

9. Baltijas valstu pamatetnosu pašnovērtējums (Ehala, 2012, skala no 0 līdz 1) Baltijas valstu krievvalodīgo kopienu pašnovērtējums (Ehala, 2012, skala no 0 līdz 1) Baltijas valstu pamatetnosu relatīvā etniskā potenciāla pašnovērtējums (Ehala, 2012)

10. Etnisko grupu savstarpējās neuzticēšanās pakāpes novērtējums(Ehala, 2012, skala no 0 līdz 6) Starpetnisko attīcību izkārtojuma leģitimitātes novērtējums (Ehala, 2012, skala no 0 līdz 6)

11. Starpetniskā tolerance un izslēdzošā politiskā kultūra(atbalsts [“pilnībā” + “drīzāk”], 2010) Latvieši – 57,8% Latvijas sabiedrībā nav vēlama atšķirīgu etnisko identitāšu pastāvēšana Latvijā ir jāveicina mazākumtautību identitātes saglabāšana un nostiprināšana Krievi – 80,4% Latviešiem pašiem ir jāpārvalda valsts, tikai viņiem ir tiesības noteikt Latvijas nākotni Latvijas attīstību veicinātu cittautiešu aktīvāka līdzdalība valsts pārvaldē Latvieši – 70,9% Krievi - 20,3% Avots: LR pilsoņu pēcvēlēšanu aptauja (2010)

12. Integrācija Latvijā Latvijā ir labi sasniegumi stihiskā integrācijā “no apakšas” Kas raksturo integrācijas politiku Latvijā? • Politiskās elites vidū nav bijis un nav joprojām konsensa attiecībā uz integrācijas nepieciešamību, tās ceļiem un metodēm • Ārējo stimulu dominance – vispirms Maskava, vēlāk Brisele • Nevienmērīgums, «uzplūdiem» sekoja «atplūdi» • Nekonsekvence • Paternālisms

13. Ko nozīmē «integrācija»? 2001. gada Integrācijas programma 2011. gada integrācijas programma „ [integrācija ir] visu Latvijā dzīvojošo cilvēku iekļaušanās sabiedrībā, neraugoties uz viņu nacionālo piederību un pašidentifikāciju. Integrācijas kopīgais pamats ir latviešu valoda, piederības sajūta Latvijas valstij, un tās demokrātiskajām vērtībām, cieņa pret Latvijas unikālo kultūrtelpu, kopīgas sociālās atmiņas veidošana. Sabiedrības integrācija veicina pilsonisko līdzdalību… “Sabiedrībasintegrācijairvērstauzindivīdu un dažādugrupusavstarpējusaprašanos un sadarbībuLatvijasvalststiesiskajāsistēmā, balstotiesuzlatviešuvalodukāvalstsvalodu, uzlojalitātipretLatvijasvalsti. Integrācijasmērķisirveidotdemokrātisku, saliedētupilsoniskusabiedrību, kasbalstāsuzkopīgāmpamatvērtībām..” 2011. gadā pieņemtās Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018.gadam ir solis atpakaļ salīdzinājumā ar pirmo integrācijas programmu. Tās uzsvēr gandrīz tikai latviešu valodas un kultūras apguvi, novārtā atstājot minoritāšu demokrātisko līdzdalību, ār nošķīrumu starp «valstsnāciju» un «imigrantiem» pasvītro integrācijas procesa dalībnieku principiālo nevienlīdzību. Šo pieeju turpina arī tikko publiskotais Satversmes preambulas projekts.

14. Attieksme pret etniskām vērtībām atkarībā no respondentu tautības (% no attiecīgās grupas, «svarīgi» + «ļoti svarīgi») Avots: Latvijas iedzīvotāju aptauja, 2013 Par ko bija 2012. gada valodas referendums?

15. Saistību pārbaude starp respondentu tautību un piederības sajūtu(2010, Kruskola-Vallisa tests un Chi-square tests) Piederības sajūta pilsētai, novadam un reģionam neparāda statistiski nozīmīgas atšķirības latviešu un krievu starpā Piederības sajūta Latvijai latviešiem ir lielāka nekā krieviem un šī atšķirība ir statistiski nozīmīga Piederības sajūta Krievijai krieviem ir lielāka nekā latviešiem un šī atšķirība ir statistiski nozīmīga Tie krievi, kuri jūtas piederīgi Latvijai, jūtas arī vairāk piederīgi Krievijai, nekā latvieši Krievu, kuri nejūtas piederīgi Latvijai skaits nav būtiski lielāks par latviešu, kuri nejūtas piederīgi Latvijai skaitu

16. Kas veido piederības sajūtu?(Birka, 2013) • Latviešu valodas zināšanām un tās lietojuma biežumam nav statistiski nozīmīgas korelācijas ar piederības sajūtu Latvijai • Nav statistiski nozīmīgas korelācijas starp pilsonisko statusu un piederības sajūtu Latvijai. • Piederības sajūtai Latvijai ir pozitīva korelācija ar vēlmi veidot kontaktus ar latviešiem, ar sajūtu par diskriminācijas trūkumu darba tirgū, ar pārliecību par individuālās izpausmes brīvību

17. Postmodernā demokrātija • ČantalaMufa(ChantalMouffe) raksta par demokrātijas iespējamību sabiedrības principiālās pluralitātes ietvaros. • Tai vietā lai bez panākumiem censtos pārvarēt “mēs-viņi” opozīciju, demokrātiskās politikas uzdevums būtu konstruēt “viņus” tādā veidā, lai atšķirīgu vērtību, dzīves stila, valodas un reliģijas nesējs mūsu acīs parādītos nevis kā ienaidnieks (enemy), kuru jāiznīcina, bet gan kā sāncensis (adversary) • Sāncensis ir leģitīmais oponents, tolerances objekts, kas paredz, no vienas puses, principiālu atšķirību uzskatos, bet, no otras puses, pārliecību par “cita” fundamentālām tiesībām paust savu “citādību”.

18. Attieksme pret pilsoniskām vērtībām atkarībā no respondentu tautības (% no attiecīgās grupas; «svarīgi» + «ļoti svarīgi») Avots: Latvijas iedzīvotāju aptauja, 2013, n=1003

19. Utilitāri noskaņoto respondentu īpatsvars (Ehala, 2012)

20. Avots: Populares Latvija

21. Kuram no zemāk minētajiem apgalvojumiem par Latvijas attīstību Jūs piekrītat visvairāk?