1 / 32

‘’Caur izpratni – aktīvai rīcībai”

Mālpils Profesionālās vidusskolas Laboratoriju korpusa energoaudita pārskats. ‘’Caur izpratni – aktīvai rīcībai”. Konkursa darbs. 1. Laboratoriju korpusa ziemeļaustrumu fasāde. 2. Laboratoriju korpusa dienvidrietumu fasāde. 3. Energoaudita veicēji: interešu grupa ’’8. minūte’’.

kamal
Download Presentation

‘’Caur izpratni – aktīvai rīcībai”

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Mālpils Profesionālās vidusskolas Laboratoriju korpusa energoaudita pārskats ‘’Caur izpratni – aktīvai rīcībai” Konkursa darbs 1

  2. Laboratoriju korpusa ziemeļaustrumu fasāde 2

  3. Laboratoriju korpusa dienvidrietumu fasāde 3

  4. Energoaudita veicēji: interešu grupa’’8. minūte’’ F-2 kursa audzēkņi Linda Mihalceviča (teksti, rediģēšana) Ralfs Magdeburgers (uzmērīšana, intervēšana) Mārtiņš Ozoliņš (fotogrāfs, dators) Vladimirs Saveļjevs (uzmērīšana) F-1 kursa audzēkņi Aivis Anančonoks (aprēķini) Ivo Kalniņš (aprēķini) Inguss Āboliņš un Ivo Žuravļovs (atkritumu audits) Oskars Ziņenko (intervēšana) Nauris Viļums (atkritumu audits, intervēšana) Kaspars Ginters (koordinators) Skolotāja Dagnija Ņečiporuka

  5. Kāpēc “8.minūte”?... Attālumu no Saules līdz Zemei redzamā gaisma un infrasarkanais starojums ( siltuma starojums) veic astoņās minūtēs. Mēs gribam šo Saules dāvāto siltumu maksimāli lielā apjomā un nekavējoties likt lietā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, nepalielinot savu negatīvo ietekmi uz vidi.

  6. Jauniešu interešu grupa “8.minūte” 6

  7. Apkures radītā CO2 emisija Tā kā centralizēti saņemtais siltums ir iegūts dedzinot šķeldu, tad pēc šī konkursa noteikumiem var uzskatīt, ka CO2 emisija ir nulle, bet faktiski jau ogļskābā gāze izdalās arī dedzinot šķeldu mCO2 = 0,264 t/MWh *141 MWh = 37,2 t/gadā (2008. /2009.) 0,264 t/MWh *135 MWh = 35,64 t/gadā (2009. /2010.) 0,264 t/MWh *156 MWh = 41,2 t/gadā (2010. /2011.) 0,264 t/MWh *46 MWh = 12,1 t/gadā (2011.) Patērētais siltuma daudzums katrā apkures sezonā ir cits un tā lielumu nosaka āra (klimatiskie) apstākļi katrā sezonā, kā arī ēkas apdzīvotāju ieradumi. 50 20 2008/09 2009/10 2010/11 2011 7

  8. Ieteikumi ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai 1.Par dažiem grādiem pazemināt iekštelpu temperatūru laikā, kad skolā neviena nav - izejamās dienās un naktī. To var izdarīt ar siltummezglā uzstādītās apkures režīma programmēšanas ierīces palīdzību. Katrs grāds, par kuru ir pazemināta telpu temperatūra dod līdz 6% siltuma zudumu samazinājumu t0 pazemināšanas laikā. 2.Telpās, kurās nodarbības notiek tikai reizēm, patstāvīgi var ieregulēt pazeminātu t0. To var veikt ar termostatisko ventili pie radiatora. 3.Telpu vēdināšanu aukstajā gadalaikā veikt starpbrīdī ar spēcīgu, īslaicīgu caurvēju (5 minūtes). 8

  9. Šajā apkures sezonā veiktie siltuma taupīšanas pasākumi: Temperatūra naktī un brīvdienās tiek pazemināta, ja dienā tā ir 200C, tad naktī un brīvdienās 160C. Skaitītāja rādījumi tiek fiksēti, lai noteiktu šī pasākuma efektivitāti. Periodiski izmantojamās telpās apkures radiatoru termostati tiek piegriezti uz 1 pozīciju (minimālā siltuma atdeve). Notika lekcija, kurā “Solution expert” speciālisti izskaidroja gan audzēkņiem, gan skolas darbiniekiem, kā pareizi ekspluatēt ēku pēc siltināšanas, lai sasniegtu labākos energoefektivitātes rādītājus. Pēc šīs lekcijas skolas telpas tiek vēdinātas īslaicīgi ar spēcīgu caurvēju (līdz 5 minūtēm).

  10. Ēdienu gatavošanas laboratorijā – elektriskās plītis, ledusskapji, saldētavas, siltā ūdens boileri, cepeškrāsnis, mikroviļņu krāsnis, kafijas automāts, tvaiku nosūcēji dažādas mazākas elektriskās ierīces. Tādas ir arī skolas kafejnīcā. Skolas laboratorijās un darbnīcās ir daudz jaudīgu elektroenerģiju patērējošu iekārtu. 10

  11. Metālapstrādes un atslēdznieku darbnīcās ir metināšanas pusautomāti, elektrometināšanas iekārtas, dūmgāzu nosūcējventilācija, dažādi rokas elektroinstrumenti 11

  12. Kokapstrādes darbnīcās dažādi kokapstrādes darbgaldi un attiecīgās ventilācijas iekārtas, skaidu nosūcēji, elektriskie rokas instrumenti 12

  13. Dati par siltumpatēriņu, elektroenerģijas un aukstā ūdens patēriņu un attiecīgajām izmaksām laboratoriju korpusā laika periodā no 2008. līdz 2011. g. Apkure 30,58 Ls/MWh El. Enerģ. 0,0778 ūdens (m3) 0,5 +0,4 MWh+21(22)%PVN kWh Ls/kWh kanalizāc Ls/m3 160 5200,54 173553 16337.93 621 676,27 128 4736,23 128992 12143,05 792 862,49 141 5217,26 135254 12732,54 404 439,96 138 5148,39 135668 12877,06 485 532,53 2008 2009 2010 2011 13

  14. Komentāripar siltumpatēriņu, elektroenerģijas un aukstā ūdens patēriņu un attiecīgajām izmaksām laboratoriju korpusā Siltuma patēriņa rādītāji attiecas tieši uz laboratoriju korpusu un to izmaiņas ir atkarīgas no konkrētās apkures sezonas. Elektroenerģija tiek uzskaitīta kopā visiem četriem mācību un laboratoriju korpusiem un te vērojams ļoti liels patēriņš 2008.g., bet par gandrīz 35% zemāks 2009.g. 2010. un 2011.gadā elektroenerģijas patēriņš bija stabils ar nelielu pieaugumu. 2009.gadā sākās skolas finansiālās grūtības un tika ieviesti dažādi taupības pasākumi t.sk. elektroenerģijas. Kopumā tie deva efektīvus rezultātus.

  15. Komentāri par siltumpatēriņu, elektroenerģijas un aukstā ūdens patēriņu un attiecīgajām izmaksām laboratoriju korpusā Tika nomainīti metināšanas pusautomāti pret mūsdienīgiem un energoekonomiskiem un ierīkota nosūces ventilācija no katra metināšanas stenda. Dažas elektrometināšanas prakses notika ārpus skolas. Sevišķi liels ūdens patēriņš ir bija 2009. gadā. Tam ir izskaidrojums: Līdz 2009.gada 31.decembrim skaitītājs uzskaitīja vēl divu ēku ūdens patēriņu, bet sākot no 2010. gada – tikai mācību un laboratoriju korpusu ūdens patēriņu.

  16. 2008. g. 173,553 MWh * 0,397 t/MWh = 68,90 t 2009. g. 128,992* 0,397 = 51,21 t 2010. g. 135,254*0,397 = 53,70 t 2011. g. 135,668*0,397 = 53,86 t Elektroenerģijas patēriņa radītā CO2 emisija 50 t 60 t 16

  17. Atkritumu audits No Mālpils Profesionālās vidusskolas un Mālpils internātpamatskolas un to dienesta viesnīcām kopā izved: • katru nedēļu 6 konteinerus atkritumu ar kopējo tilpumu 4,4 m3 un svaru 660 kg; • katru mēnesi vairāk kā 2,5 tonnas; • katru gadu 30 t. Šis apjoms ir ļoti liels un skola par to maksā vairāk kā 1 400 Ls gadā

  18. Atkritumu sastāvs • 80% papīrs un tā izstrādājumi, satur 0,4 DOC (organisko sadalāmo oglekli); • 9% dažādi plastmasas iesaiņojumi, DOC nesatur; • 7%pārtikas atkritumi - mizas, serdes, čaumalas DOC 0,15; • 4%citi atkritumi- smiltis, gruži, putekļi, DOC nesatur • Kopējais DOC =0,4*80%+0,15 *7%=33,05% • Nododot šādu nešķirotu atkritumu daudzumu, poligonā tas izdalīs gadā -5090 kg metāna gāzes. Aprēķins: 30 000 kg x 0,3305 x 0,77 x 0,5 x 16/12-0=5090 kg /gadā

  19. Vislielāko metāna gāzes pienesumu dod papīrs un tā izstrādājumi mūsu atkritumos • Tāpēc būtu vēlams visu papīru pēc iespējas atšķirot no pārējiem atkritumiem un to nodot makulatūrā. • Mūsu skolotāji norakstītās grāmatas un vairs nederīgos, bet nesaburzītos papīrus nodod Līgatnes papīrfabrikai, pretī saņemot tās produkciju. • Šādā veidā tiek sašķiroti apmēram 400 kg papīra gadā. • BET KONTEINEROS NONĀK 24 TONNAS GADĀ • TE IR PAR KO PADOMĀT !!!!

  20. Atslēdznieku un metināšanas darbnīcās rodas metāla atgriezumi, skaidas, putekļi, kurus uzkrāj un periodiski nodod metāllūžņos. Sabojāti un nolietojušies darba rīki, abrazīvie materiāli, blīvējamie materiāli un plastmasas cauruļu pārpalikumi nonāk konteineros. Kokapstrādes darbnīcā atkritumi ir dažāda izmēra koka un plākšņu materiālu atgriezumi, kurus parasti nodod Mālpils centrālajā katlu mājā. Zāģ- un ēveļskaidas, izmanto pakaišiem kāda zemnieku saimniecība, Sabojātie un nolietotie instrumenti un materiāli, nonāk konteinerā . Skolas ēdnīca pārtikas atkritumus saskaņā ar līgumu nodod kādai zemnieku saimniecībai. (Izrādās, ka šādus pārtikas atkritumus, pēc ES standartiem drīkst izmantot tikai lolojumdzīvnieku barošanai , nevis produktīvo lauksaimniecības dzīvnieku barībai). Tie pārtikas atkritumi, kas rodas audzēkņiem dienesta viesnīcā pašiem gatavojot sev ēst, nonāk konteineros. Divas reizes gadā – rudenī un pavasarī, uzkopjot teritoriju, veidojas organiskie atkritumi no lapām, kuri tiek kompostēti , kompostu izmanto skolas apstādījumiem. Norakstītās salauztās mēbeles, ja tās ir no koka, nākas dedzināt, bet metāla daļas nodot metāllūžņos, plastmasas daļas – konteineros. Pārējie atkritumi

  21. Bīstamie atkritumi. • Skolā nav konteinera izlietoto bateriju savākšanai, jo, kad tas bija, neviens baterijas nenesa. Tagad tās nonāk parastajā atkritumu konteinerā. To ir ļoti maz, jo tādu ierīču, kas darbotos ar baterijām skolā ir maz - sienas pulksteņi un tālvadības pultis. • Skolas automašīnas izlietotos akumulatorus, nodeva specializētai firmai, kas tos apsaimnieko. • Dienas gaismas spuldzes- tika nodotas utilizācijas firmai, kas , ja bija pietiekams apjoms, pieņēma tās bez maksas. • Medikamentus un citus medicīniskos atkritumus medpunkts utilizē atbilstoši nozares iekšējām instrukcijām, un konteinerā nonāk tikai papīra un kartona iesaiņojumi. • Līmes, krāsas un citas ķimikālijas. Skolā visur cenšas izmantot krāsas u.c. sadzīves ķīmiju uz ūdens bāzes, kas nerada apdraudējumu videi. Tukšo iesaiņojumu izmet konteineros parastajiem atkritumiem. 21

  22. Jaunākās ziņas no tikko nosiltinātajiem vecā mācību korpusa un dienesta viesnīcas • Decembrī siltumpatēriņš dienesta viesnīcā ir 32 MWh, kas ir 38% no pagājušā gada decembra mēneša patēriņa, bet mācību korpusā 72 MWh, kas attiecīgi ir 45%. • Jāņem vērā, ka āra t0 šogad ir neparasti augsta, kas noteikti ietekmēja šos rādījumus, bet no otras puses, telpu t0 režīms šogad ir nesalīdzināmi labāks, kā agrāk . Radiatori ir tik tikko silti, bet telpās ir optimāla temperatūra, nav jādrebinās, nav jāģērbjas virsdrēbēs un nav jālieto elektriskie sildītāji. 22

  23. 0 20 40 60 80 100 120 140 160+ kgCO2/m2 gadā 0 50 100 150 200 250 300 350 400+ kWh/m2 gadā Laboratorijas korpusa energoefektivitātes klase pēc siltuma patēriņa. 75070 kWh/1669,2 m2= 44,97 kWh/m2 apk. sezonā

  24. Elektroenerģijas patēriņš pamēnešiem 2010. un 2011. gadā Mālpils Profesionālajā vidusskolā mācību korpusā un dienesta viesnīcā

  25. Komentārspar elektroenerģijas patēriņu dienesta viesnīcā un mācību korpusā • Dienesta viesnīca ir atsevišķa 5 stāvu ēka ar pagrabu un savietoto jumtu, kurā pagājušā -2011. gada beigās tika īstenots siltināšanas un apkures sistēmas rekonstrukcijas projekts. • Elektroenerģijas patēriņu tajā uzskaita atsevišķs skaitītājs. • Grafikā redzam ievērojamu elektroenerģijas patēriņa samazināšanos un stabilizēšanos pēdējos trijos mēnešos. • Mācību korpuss ietver piecas dažādas ēkas, no kurām 2011.gadā siltināja un AS renovāciju veica tikai vienā - pašā lielākajā un vecākajā ēkā. • Elektroenerģijas skaitītājs visām ēkām ir viens un audita rezultātā secinājām: • 1) ka veiktā ēkas siltināšana kopējo elektroenerģijas patēriņu ietekmēja maz; • 2) 2011.gada pēdējā ceturksnī elektroenerģijas patēriņš bija augstāks, jo tā tika izmantota būvdarbu veikšanai. • Elektroenerģijas patēriņš mācību korpusā pakāpeniski pieaug, jo īzglītības process tiek modernizēts un tiek izmantotas arvien vairāk ar elektroenerģiju darbināmas iekārtas un instrumenti.

  26. Elektroenerģijas patēriņa salīdzinājums pa mēnešiem MPVdienesta viesnīcā 2010 un 2011. gados (kWh)

  27. Komentārsparelektroenerģijas patēriņa salīdzinājums pa mēnešiem MPV dienesta viesnīcā 2010 un 2011. gados (kWh) Audita rezultātā secinām, ka : 1) pagājušā 2010. gadā MPV dienesta viesnīcas elektroskaitītāja diode ir mirgojusi daudz biežāk, kā šogad 2) Tam ir vairāki iemesli: • iepriekšējā ziema sākās daudz agrāk, bija garāka un aukstāka kā šī; • vasaras mēnešos patērētā elektroenerģija galvenokārt tiek izmantota ēdiena un karstā ūdens sagatavošanai; • Pēc dienesta viesnīcas siltināšanas tagad ir silti un netiek izmantoti elektriskie sildītāji; • 2012.g. februārī laika apstākļi maz atšķīrās no pagājušā gada, bet elektroenerģijas patēriņš ir par 2,6 MWh jeb 35% mazāks kā iepriekšējā gadā. • Februārī tika ietaupīti skolas budžeta līdzekļi 2,6 x125 Ls/MWh = 325 Ls. • Apkures sezona ilgst 7 mēnešus, paredzamā līdzekļu ekonomija ir 325 x 7 = 2275 Ls/gadā • Vasaras mēnesī tiek patērēti apm. 5000 kWh, tad puse jeb 2,5 MWh mēnesī tiek patērēti karstā ūdens sagatavošanai. Vasaras mēnešos naudas izteiksmē tas sastāda aptuveni (5 mēnešus ir 12,5 MWh) 12,5 MWh x 125 Ls/MWh =1562,5 Ls Ieteikumi: 1) Uzstādīt saules kolektorus, kas divu gadu laikā atmaksātos.

  28. Elektroenerģijas patēriņa salīdzinājums pa mēnešiem MPV mācību korpusā 2010. un 2011. gados

  29. Komentārspar Elektroenerģijas patēriņa salīdzinājums pa mēnešiem MPV mācību korpusā 2010. un 2011. gados • elekroenerģijas patēriņš pēdējos divos gados Mālpils Profesionālās vidusskolas mācību korpusā salīdzinot pa mēnešiem atšķiras ļoti maz, jo siltināšana to ietekmē ievērojami mazāk. Arī agrāk mācību telpas ar elektriskajiem sildītājiem sildīja ļoti reti. • Pēc 2011.gadā veiktās siltināšanas mācību telpu gaisa temperatūra ir atbilstoša sanitāri higiēniskajām prasībām. • Galvenokārt elektroenerģija tiek patērēta apgaismojumam un mācību procesā - darba galdu, iekārtu un instrumentu, ventilācijas sistēmas un IT darbināšanai. Aprēķins par apgaismojumu: Klasē ir 26 ‘’garās spuldzes’’, katras jauda ir 56 W. Kopā 1456 W, 1 stundā patērē gandrīz 1,5 kWh, bet vienā ”tumšā dienā ” 12 kWh x 0,125 Ls/kWh= 1,5 Ls Skolā ir 40 mācību klases, līdz ar to : 1) dienā var būt neefektīvi izmantoti gandrīz 60 Ls. 2)radīt 0,48 MWh x 0,397 t co2/ MWh=0,191 t CO2

  30. Aprēķini par elektroenerģijas patēriņa ietekmi uz vidi 1)Skolas gaitenī ir 44 spuldzes ar jaudu 36 W katra, kopējā jauda sastāda 1584 W. Stundā tās patērē gandrīz 1,6 kWh, bet 6 stundās gandrīz 10 kWh, elektroenerģijas izmaksa ir 1,2 Ls. Skolā ir 3 gaiteņi, tad dienā tie ”nodedzina’’ 3,6 Ls un mēnesī “saražo‘’ 0,03 MWh x 20 dienas x0,397 tco2 =0,238 t co2 2) Kopējā dežūrgaismu jauda skolā ir 360 W. Ja tā deg 6 stundas diennaktī , tad gada laikā tās patērē 360x6x365/1000 =788,4kWh, = 0,79 MWh un saražo 0,79 x 0,397 = 313 kg CO2

  31. Jauniešu grupas “8. minūte” konkursa darbs - izstrādātā prezentācija Ievietota skolas mājas lapā www.malpilsskola.lv, ar to var iepazīties visi interesenti. To izmantosim mācību procesā kā energoaudita aplūkoto problēmu piemēru, diskusiju raisīšanai vides zinību, fizikas un ēku inženiertīklu tehniķu profesionālo priekšmetu stundās.

  32. Caur izpratni- aktīvai rīcībai...dzīvosim zaļāk!!! P a l d i e s !

More Related