1 / 93

Krāslavas Sporta skola

Krāslavas Sporta skola. anno. 19. 52.

moana
Download Presentation

Krāslavas Sporta skola

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Krāslavas Sporta skola anno 19 52

  2. Krāslava ir neliela pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos ar 6-8 tūkstošiem iedzīvotāju. Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas- Dņestras ūdensceļa malā. Vikingu sāgās Krāslava ir dēvēta par "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt". • Bet vēl, Krāslava ir slavena ar saviem sportistiem, kuri ir iznesuši Latvijas un Krāslavas vārdu tālu aiz tās robežām. • Seši Olimpisko spēļu dalībnieki sporta gaitas ir uzsākuši Krāslavas Sporta skolā.

  3. atvainojamies par varbūtējām neprecizitātēm vārdos, uzvārdos, gada skaitļos vai faktos! • Dati ir ņemti no pavēļu un rīkojumu grāmatām, kuras kādreiz rakstīja ar roku. • Būsim pateicīgi par izpratni un palīdzību kļūdu novēršanā 

  4. Juris Silovs(pirmais treneris Vladislavs Skerškāns) • Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1972., 1976) • 1972. gadā Minhenē viņš PSRS komandas sastāvā izcīnīja sudraba medaļu 4x100 m stafetē. • Pēc četriem gadiem Monreālā šajā distancē tika izcīnīta bronza. • 1973. gada Universiādē Maskavā Juris izcīnīja uzvaru 100m distancē ar 10,37 sek. Pusfinālā viņš distanci veica 10,33 sek.

  5. Ineta Radeviča (Pirmā trenere Inna Radeviča) • Piedalījusies divās Olimpiskajās Spēlēs (2004, 2012), • divos Pasaules čempionātos (2005., 2011), • 2010. gada Eiropas čempione . • 2011.gada Pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēja. • 2012.gada Olimpiskajās spēlēs izcīnīta 4.vieta. • Latvijas rekordiste tāllēkšanā. • 2010. un 2011.gadā atzīta par Latvijas gada labāko sportisti.

  6. Valentīna Gotovska (Pirmā trenere Valentīna Māziņa) • Piedalījusies četrās Olimpiskajās spēlēs (1992, 1996, 2000, 2004) • Piedalījusies sešos pasaules čempionātos (1993, 1995, 1997, 1999, 2001 (5.vieta), 2003) • Vairāk nekā 30 reizes izcīnījusi Latvijas čempiones titulu • Daudzkārtējā Latvijas rekordiste. • Līdz šim pieder Latvijas rekords augstlēkšanā.

  7. Ilze Gribule(Pirmā trenere JuzefaGribule) • piedalījusies 2004.gada vasaras Olimpiskajās spēlēs, • 2002. gada Pasaules Junioru čempionātā izcīnīta 2.vieta • 2003. gada Eiropas Junioru čempionātā - 3.vieta

  8. Oļegs Andrejevs (Pirmais treneris Ivans Afanasjevs) • 2000.gadā piedalījies Pasaules Jaunatnes čempionātā • 2003.gadā piedalījies Eiropas Triatlona čempionātā • 2006.gadā piedalījies Turīnas XX Ziemas Olimpiskajās spēlēs Turīnā. .

  9. Dmitrijs Silovs (Pirmā trenere – Marina Šlapina )2012.gada Londonas Paralimpisko spēļu dalībnieks – 9.vieta,

  10. Un vēl, Krāslavas Sporta skola lepojas ar citiem slaveniem, augstas klases sportistiem: • Anna Dundare(pasaules eksrekordiste 4x400 m stafetes skrējienā)

  11. Anna Dundare

  12. Anatolijs Ļevša(četrkārtējais pasaules čempions ultratriatlonā)

  13. AlesandrsStavro pieckārtējais Latvijas čempions desmitcīņā un trīskārtējais Latvijas čempions kārtslēkšanā (traģiski gāja bojā 2008.gada 16.martā)

  14. Henrijs Silovs - pirmais Latvijas augstlēcējs, kurš pārvarēja 2m augstumā novietoto latiņu (1959.g. 5.jūlijā)

  15. Jurijs Ivanovs – pirmais Krāslavas sporta meistars brīvajā cīņā. (1976.g.) Divkārtējais Vissavienības čempionātu uzvarētājs, kā arī sudraba un bronzas medaļu laureāts brīvajā cīņā. Daudzkārtējais Latvijas čempions.

  16. Lidija Vitkovska starptautiskās klases sporta meistare ložu šaušanā.

  17. Andrejs Tolstiks – sporta meistars un daudzkārtējais Latvijas čempions tāllēkšanā (8,02m)

  18. Ilona Varnase – Latvijas čempione distanču slēpošanā un biatlonā

  19. Valērija Kugno (vairākkārtējā Latvijas čempione brīvajā cīņā)

  20. Valērijs Križanovskis 2006.gada pasaules čempions brīvajā cīņā veterāniem Šodien Valērijam ir dzimšanas diena!!!

  21. Kristīne Liepiņa Latvijas izlases sastāvā piedalījusies 2011.gada Pasaules čempionātā distanču slēpošanā.

  22. Marita Batura (Latvijas čempione brīvajā cīņā sievietēm)

  23. Vēl Krāslavas sporta skolu pabeiguši un guvuši augstus sasniegumus sportā: • Vieglatlētika: • Regīna Marcinkeviča • Anatolijs Titovs • Viktors Bonders • Jānis Bonders • Aleksandrs Morgunovs • Anatolijs Morgunovs • Irēna Bērs • Anita Ozoliņa • Irēna Šepeļeviča • Ināra Bikovska • Ilona Lubāne

  24. InnaŠepeļeviča

  25. Šaušana: • Imants Ozols • Juris Jermaks • Brīvā cīņa: • Ēriks Križanovskis • JevgēnijsŽivuhins • Aivars Žilinskis • HaimsDrīzins • Galda teniss: • Raisa Afanasjeva

  26. Slēpošana: • Pēteris Sardiko • Juris Kokins • Inga Berga • DangoleŠtuopite • Alīna Timahoviča • Līga Taperte • Tatjana Bulkina • Antons Orbidāns • Sņežana Petroviča • Aleksandrs Krjukovs

  27. Bet kā viss sākās? • 20.gs 50to gadu sākums. Krāslavas rajonā sporta aktīvisti nesnauž, kaut jūtams sporta bāžu trūkums, treniņi un sacensības notiek, kā piemēram, 1.vidusskolas stadionā. Uz skrejceliņa pirmais sporta skolas direktors - Pēteris Maslovs

  28. Tāpat arī notiek slēpošanas sacensības. Pirmais no labās Aleksandrs Ņeverovskis.

  29. Dzimšanas diena ir klāt! • 1952.gada 1.septembris – dzimšanas diena • Dibinātājs – Krāslavasrajonapadome (nacionālāsizglītībasrajonanodaļasvadītājs – Aņisimovs). Pirmaissportaskolasdirektorsbija PēterisMaslovs. SaimniecībaspārzinisNikodems Pīpiņš, treneri: JevgēnijsTrojanovskis, S.Petrovskis, ValentīnaHībnere, M.Saļņikova, mūzikaspasniedzēja – FranciskaTurlaja. • Administrācijastelpas un sportazāleatradāsKrāslavasģimnāzijā (Krāslavaspilī). • Kā pirmās atvērāsvieglatlētikas, slēpošanas un mākslasvingrošanasnodaļas.   

  30. 1953.gads •      No 1. februāra par saimniecībaspārzinistrādā – NikodimsPipins un par treneriem: I.Hmeļņickis (velosports), RegīnaMarcinkeviča (vieglatlētika), AndrejsMāziņš (basketbols), MiervaldisCelms, JevgēnijsTrojanovskis.

  31. Darbojasvieglatlētikas, ātrslidošanas, slēpošanas, mākslasvingrošanas, velosporta un basketbolanodaļas. •      20. decembrīuzZirgaezeranotiekātrslidošanassacensības. • Kādā vakarā pils parkā kopā sanāk trīs kungi (biedri)– Pēteris Maslovs, Andrejs Māziņš un Antrops(1.sekretārs). Neformālu sarunu laikā rodas ideja par stadiona celtniecību, kurš top trīs mēnešu laikā tajā vietā, kur tas atrodas šo baltu dienu.

  32. Pirmajos 10 darbagadosKrāslavasSportaskolāstrādāja: • Treneri: PēterisMaslovs, JevgēnijsTrojanovskis, S.Petrovskis, ValentīnaHībnere, M.Saļņikova, JānisHmeļņickis, RegīnaMarcinkeviča (Jasenoviča), AndrejsMāziņš, MiervaldisCelms, A.Beinarovičs, Ivzāns, AleksandrsŅeverovskis (“Vārpa” rajonanodaļaspriekšsēdētājs), LaimonisMazdrevičs, BernadetaPoplavskaja, ValentīnaMāziņa (Malnace), JānisAntrops, J.Upens,  G.Zīriņš,  J.Zembļickis (vēlākstrādālaikrakstā “Sports), VasilijsBoļšakovs,  K.Koptelova un FranciskaTurlaja – muzikālaispavadījums, MinajsTihonovs, VladislavsSkerškāns, Leonīds Grants, ValērijsKozlovs, Gabrāns, K.Voļskis, Kuss, Svetlana Ovčiņņikova.

  33. Leģendārā Krāslavas vieglatlētikas trenere Valentīna Māziņa – Sportaskolāstrādāja no 1954.gada 5.septembra.

  34. no 1952.-1961.gadam darbojās desmit nodaļas: • vieglatlētikas, • ātrslidošanas, • slēpošanas, • mākslasvingrošanas, • velosporta • basketbola • futbola • Ložušaušanas • peldēšanas; • galdatenisa

  35. 1954.gada sākumānotikadraudzībassacensībasbasketbolāstarpsportaskolasaudzēkņukomandu un rajonaizglītībasnodaļaskomandu. • 6. martāIndrānotiekdraudzībasspēleRēzekne – Krāslava (V.Malnace (Māziņa) un A.Māziņš). • 17. aprīlīIndrāA.Māziņa un B.PoplavskasvadībāKrāslavatiekasar Daugavpils “Lokomotīvi”. • 1957. gadāsportaskolaskomandapiedalās LPSR II grupasvīriešubasketbolameistarsacīkstēs.

  36. 1959.gadā Krāslavas rajona komanda piedalās lauku sporta spēlēs Saldū. • No kreisās: pirmais Pēteris Maslovs, piektā Valda Lūse, septītais Vladislavs Skerškāns.

  37. Labākosrezultātusvieglatlētikāuzrāda: V.Kozlovs, V.Jakovļevs, L.Lubgāns, J.Martinovs, Vērdiņš, D.Noviks, J.Kurtišs, G.Jakovickis, I.Skerškāns, HenrijsSilovs, J.Kurtišs, PēterisUrbanovičs., V.Grundāns, Č.Mikloševičs,Č.Marcinkevičs. S.Nazarovs, A.Pirtiņš, J.Lapinskis, I.Šķerbakovs, M.Bugajevs, RihardsMiškins (V.Skerškāns). • P.Seilišs, V.Šešoļins (P.Maslovs) • Labākosrezultātusložušaušanāuzrāda: M.Petrovskis,V.Lācis (J.Trojanovskis). • LabākosrezultātusgaldatenisāuzrādaRaisaAfanasjeva (Trojanovskis) .

  38. Šajā laikā strādā sporta skolas filiāles: Kalniešos, Indrā, Izvaltā. • 1956.gada 1.septembrī parsportaskolasdirektorutiekieceltsLaimonisMazdrevičs. • 1957. gada 26. jūlijāizdotapavēle Nr.93 par sportaskolaspirmoizlaidumu. Sportaskolubeidz42 audzēkņi. • 1957. gada 29. augustāizdotapavēle Nr. 105 – no 1.augusta par treneridarbā pieņemtsVladislavsSkerškāns.

  39. 1958.gads par sportaskolas direktorutiekiecelts AndrejsMāziņš.

  40. Otrā desmitgade (1962.-1971.) • Ar 1962.gada 1.janvāri darbā par šaušanas treneri pieņemts Valērijs Talapins. • ar 1.septembri par slēpošanas treneri pieņemts Valentīns Zlidnis.

  41. 1962.gada 31. martā un 1.aprīlī Indrā Krāslavas basketbolisti sacenšas ar Liepājas komandu. Izvaltā 14. aprīlī arī notiek sacensības basketbolā. 19. aprīlī Krāslavas basketbola komanda viesojas Tukumā, bet novembrī – Jelgavā (pirms tam vēl notikušas spēles Gulbenē, Varakļānos, Ilūkstē, Daugavpilī, Indrā, Izvaltā, Rēzeknē, Viļānos). • 1963.gadā basketbolisti piedalās sacensībās Neretā, Jelgavā, Cēsīs, Valmierā, Gaujienā, Izvaltā (ar Gulbeni), Jēkabpilī, Rīgā. • 1966./67.gadā basketbola grupa tiek likvidēta, lai atjaunotos 1995.gadā... • Ar 1962.gada 1.decembri uz Dagdas vidusskolas bāzes tiek atklāta vieglatlētikas grupa.

  42. Šajos desmit gados sporta skolā darbojas astoņu sporta veidu nodaļas: vingrošana, basketbols, slēpošana, ložu šaušana, galda teniss, vieglatlētika, šahs, brīvā cīņa, bet 1971.gadā vairs darbojas tikai četras- vieglatlētika, slēpošana, brīvā cīņa, ložu šaušana un Tā tas turpinājās 24 gadus, līdz pat 1995.g., kad darbību atsāk Basketbola nodaļa. • 1965.gadā kalnu slēpošanas sacensībās Siguldā piedalās Ivans Maslovs (attēlā) un Nikolajs Vlasovs.

  43. 1966.gadā par metodistu darbā pieņemts Ivans Afanasjevs. 1967.gadā par metodistu darbā pieņemts Jurijs Čilikins.

  44. 1969.gadā par metodistu darbā pieņemts Broņislavs Kevišs. • 1970.gadā par vieglatlētikas treneri pieņemts Jānis Lipšāns. • 1971.gadā par sākuma grupu treneri pieņemts Ivans Maslovs. • Šajos gados par treneriem dažādos sporta veidos strādājuši: Valentīns Zlidnis, J.Stašāns, Laimonis Mazdrevičs, JevgēnijsTrojanovskis, Valērijs Talāpins, Pēteris Maslovs, Viktors Vostrikovs, Ivans Maslovs, Valentīna Māziņa, Ēriks Lode, Vladislavs Skerškāns, Konstantīns Makņa, Broņislavs Kevišs, Jurijs Čilikins,

  45. Ivans Afanasjevs, Jānis Lipšāns, M.Ozoliņa, Belurs (Dagda), direktors – Andrejs Māziņš. • Skolu šajā desmitgadē beidz apmēram 150 audzēkņi. • Kā labākie audzēkņi sporta skolas direktora pavēļu un rīkojumu grāmatā minēti: • Brīvajā cīņā: Jurijs Ivanovs (J.Čilikins) • ložu šaušanā: Ivans Giruckis, T.Vanaga, L.Zdanovska, S.Lomaša (J.Trojanovskis). • vieglatlētikā: Tamāra Zazīte, Anna Dundare, I.Sjanita, Zinaīda Murzo, P.Mileiko (P.Maslovs), • V.Šinderovs, Ivans Maslovs, V.Pribitkovs, Pjotrs Rabkēvičs, Benedikts Fišers, Aleksandrs Morgunovs, Juris Silovs, Aleksejs Afanasjevs, Vladimirs Kordubailovs, Anatolijs Morgunovs, Anatolijs Titovs, V.Bonders, V.Miznieks, Igors Kātiņš (V.Skerškāns),

  46. A.Pozņaks, P.Japiņš, V.Jermoļenko, A.Prančs, • Ināra Ļebedoka (Krikova), Regīna Sakoviča, V.Litvinska, Dzidra Bērtiņa , T.Semjonova, Latišonoka, L.Križanovska, Viktorija Karabeško (Naļivaiko), L.Žuravska (trenere V.Māziņa), • V.Krasņakova (treneris V.Zlidnis)

  47. Trešā desmitgade (1972.-1981.) • Skolu šajos gados beidz 110 audzēkņi. • Par treneriem strādājuši: Andrejs Māziņš, Vladislavs Skerškāns, Valentīna Māziņa, Valērijs Šavikins, Savčenko, Valentīns Zlidnis, Broņislavs Kevišs, Grabusts, Jurijs Čilikins, Valērijs Talapins, Zigmunds Blaževičs, Moisejenko, Imants Ņevičera, Ivans Maslovs, VasilijsBoļšakovs, L.Sondore, A.Sondors, Donāts Zarāns, Ināra Krikova, Alfrēds Solims, Bartkeviča, Laimonis Rukmanis, HaimsDrīzins. Konošonoks, Jurkevičs, Novicka, Čerkasova, Valērijs Kozlovs, Platacis, Aleksandrs Smirnovs, Regīna Harlamova, Genādijs Sirjevs, JuzefaGribule, Juris Solims, Svetlana Smirnova, V.Smirotkins, Juris Jermaks.

  48. 1973.gadā par metodistu darbā pieņemts Donāts Zarāns . • 1974.gada oktobrī darbā pieņemts Zigmunds Blaževičs.

More Related