Skaņas uztveršana

1. Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002 Skaņas uztveršana Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma 2008

2. lv.wikipedia.org/wiki/Radiosakari

3. Maņu orgāns – auss. Apkārtējo pasauli mēs uztveram ar maņu palīdzību, dzirde ir viena no būtiskākajām, jo ar tās palīdzību notiek cilvēku savstarpējā komunikācija. Dzirde tiek nodrošināta ar dažādu sarežģītu organismā notiekošu mehānismu palīdzību, taču skaņas uztveršana, protams, sākas ar ausīm. Auss kā skaņas uztvērējs ir apbrīnojami jūtīgs dabas veidojums. Vēl neviena cilvēka roku mākslīgi veidota ierīce nespēj uztvert skaņu tik labi kā auss. Pat lielā skaņu jūklī mēs bieži spējam atšķirt pazīstama cilvēka balsi.

4. Skaņas sajušana Ausis no gaisa uztver skaņu svārstības un pārvērš tās nervu impulsos, kas pa nerviem plūst uz smadzenēm. Katrai ausij it trīs galvenās daļas: ārējā auss; iekšējā auss; vidusauss.

5. Dzirdes sajūta Dzirde ir sajūta, ko rada gaisa svārstību iedarbība uz dzirdes receptoriem. Auss gliemežnīca skaņu svārstības uztver un ievada ārējā auss ejā. Svārstības atsitas pret stingri izstiepto bungplēvīti un to iekustina. Bungplēvīte savukārt iekustina dzirdes kauliņus, kas nav daudz lielāki par rīsa graudiem. Kāpslītis spiež uz plānu, kustīgu gliemeža sienas daļu- ovālo lodziņu- un iesvārsta gliemeža iekšienē esošo šķidrumu un tad šūnu matiņus, kas atrodas uz plānas membrānas gliemezī. Maņu matiņi uztver skaņu svārstības, pārvērš tās nervu impulsos, kas tālāk nonāk dzirdes nervā. Šī nerva sastāvā esošās šķiedras nonāk iegarenajās smadzenēs un vidussamdzenēs, kur atrodas zemākie dzirdes centri. No vidussmadzenēm nervu impulsi virzās uz augstāko dzirdes centru. Tas novietots pusložu garozas deniņu daivā. Nonākot uzbudinājumiem šī centra šūnās, rodas dzirdes sajūta. Tad tā no iekšējās auss caur starpsmadzenēm nonāk galvas smadzeņu grozas dzirdes centrā, kurā tie tiek klasificēti, un cilvēks saprot tā nozīmi.

6. Līdzsvars Ausis mums palīdz saglabāt līdzsvaru. Ar līdzsvara palīdzību mēs varam just kā satiksmes līdzekļos mainās ātrums vai kustības virziens. Iekšējā ausī mums ir trīs pusloka kanāli. Tajos atrodas līdzsvara receptori, kas uztver ķermeņa kustību.

7. Dzirdes diapazons Cilvēki dzird skaņas, kas variē no zema rūciena līdz spalgam kliedzienam. Cilvēku dzirdes diapazons ir no 30 līdz 20 000 svārstībām sekundē (herciem). Kaut gan cilvēks dzird ļoti daudz skaņas, viņš nespēj sadzirdēt tās skaņas, ko dzird dzīvnieki. Daudzi dzīvnieki, piemēram, suņi, dzird skaņas, kas mums ir par augstu. Sikspārnis dzird vairāk par 100 000 herciem.

8. Kāpēc aizkrīt ausis? Parastajos apstākļos spiediens uz bungplēvīti no abām pusēm ir vienāds, bet kad ārpusē spiediens pazeminās, iekšpusē gaisa spiediens nespēj tik ātri pielāgoties un spiediens ir lielāks, tāpēc auss aizkrīt (piemēram, braucot tunelī). Auss aizkrīt arī šņaucot degunu. Auss un deguns ir savienoti ar kanālu. Šņaucot degunu, gaiss auss iekšienē zaudē savu spiedienu, un auss aizkrīt.

9. Slimības un profilakse Visizplatītākās auss slimības: dzirdes pavājināšanās, vidusauss iekaisums, sēra korķis. Dzirdes pasliktināšanās visbiežāk rodas no liela trokšņa. Ilgstošs troksnis sabojā dzirdes receptorus un pasliktinās dzirde. Pārāk liels troksnis var pārplēst bungplēvīti. Vidusauss iekaisums rodas no mikrobiem, kas nonāk vidusausī. Cilvēkam pasliktinās dzirde. Smagākos gadījumos vidusauss sāk strutot. Strutas izlaužas uz āru un uz iekšējām smadzenēm, kur sabojā līdzsvara un dzirdes orgānus.

10. Profilakse Ausis ir jāmazgā un jātīra, bet nedrīkst ausis tīrīt ar asiem priekšmetiem, jo ausīs ir ļoti plāna bungādiņa Tā ir tikai 0,1 mm bieza, un to var viegli ievainot. Ja ausis nemazgā tās var sākt niezēt un rasties slimības. Nedrīkst arī saaukstēt ausis, jo tad var rasties iekaisums. Lai nevājinātos dzirde jāvairās no ilgstošiem un stipriem trokšņiem. Veci cilvēki vai tie, kuriem ir pasliktināta dzirde, bieži lieto dzirdes aparātus.

11. Mobilie telefoni un dzirde Sadzīvē ienāk arvien vairāk jaunas tehnoloģijas, kas veicina ekonomisko un sociālo progresu un uzlabo dzīves kvalitāti. Mūsdienu infrastruktūras nav iedomājamas bez mobilajiem sakariem, kuri notiek ar elektromagnētisko lauku (EML) palīdzību. Pasaulē šobrīd miljoniem un pat biljoniem cilvēku izmanto mobilos telefonus. Lai gan nav tiešu pierādījumu par vāju elektrisko un magnētisko lauku ietekmi uz cilvēku veselību, lietojot mobilos sakarus, tomēr sabiedrībā pieaug bažas un šaubas par to nekaitīgumu un drošumu. easyget.lv/tehnologijas/read/6812/

12. Mobilo telefonu negatīvie faktori, kas atsaucas uz bērna organismu: Elektromagnētiskais lauks ietekmē augstākās nervu sistēmas procesu formēšanos; Radioviļņi pastiprināti iedarbojas uz bērna smadzenēm (labāka vadītspēja, mazāks galvas izmērs, plānāki galvaskausa kauli) Augošs organisms ir stipri jutīgāks pret elektromagnētisko izstarojumu nekā pieaugušajiem; Bērnu smadzenēm ir lielāka tieksme akumulēt kaitīgos faktorus.Kas sagaida bērnu, kurš regulāri lieto mobilo telefonu? Ikdienā - atmiņas pavājināšanās, nespēja koncentrēties, garīgo spēju samazināšanās, uzbudināmība, paaugstināts stress, bezmiegs. Nākotnē - smadzeņu audzēji, dzirdes un vestibulārā nerva saslimšanas (25-30 gados). Alcheimera slimība, plānprātība, depresija 50-60 gados.

13. auto.delfi.lv/zinas/raksts/4603 Mobilā telefona lietotājs ir pakļauts EML RF laukiem daudz vairāk, nekā no mobilo telefonu bāzes stacijām, jo radioviļņi ir vērsti uz lietotāja galvu un absorbējas audos dažu cm dziļumā, dodot audiem papildus enerģiju. Līdz noteiktam līmenim cilvēka ķermenis spēj uzņemt šo papildus enerģiju, neradot problēmas, bet šo līmeni pārsniedzot, var paaugstināties audu temperatūra un rasties siltuma regulācijas traucējumi. Šajā gadījumā iedarbība saistīta ar mobilā telefona tuvumā esošiem jutīgiem audiem un orgāniem - auss gliemežnīcu, smadzeņu apvalka un nervu audiem, vairogdziedzeri un siekalu dziedzeriem. commons.wikimedia.org/wiki/Image:Antena_2_-_A

14. Pētījumi... Bioloģiskā iedarbība iestājas, kad tiek pārsniegta šī sliekšņa vērtība, šajā gadījumā, ja temperatūras pieaugums ilgāku laiku pārsniedz 1ºC, eksperimentos ar dzīvniekiem konstatē uzvedības izmaiņas un embriju attīstības traucējumus. Veicot modelēšanu un mērījumus ir konstatēts, ka absorbētā enerģija nepārsniedz pašreizējās vadlīniju vērtības. Tomēr zinot, ka ir jutīguma individuālas atšķirības, pastāv zināmas šaubas (tiek veikti pētījumi) par t.s. netermiskajiem efektiem – uz elektriski jutīgiem audiem, kas varētu ietekmēt smadzeņu un nervu darbību. www.panoramio.com/photo/11259852

15. Mobilais telefons un auto Kā īpašu problēmu varētu minēt mobilā telefona lietošanu automašīnā – EML intensitāte auto iekšienē ir atkarīga no telefona konstrukcijas, kā arī no auto lieluma, formas un materiāla. Atkarībā no bāzes staciju maiņas brauciena laikā, kā arī pārvarot auto karosērijas ekranējošo efektu, telefonam ir jāizstaro maksimāli, lai uzņemtu kontaktu ar bāzes staciju. EML izstarojums auto iekšienē ir daudz lielāks, jo iedarbojas arī atstarojošie lauki, līdz ar to EML iedarbība uz mobilā telefona lietotāju būs daudz lielāka. Ja izmanto mobilo telefonu automašīnā, katrā gadījumā būtu jālieto āra antena. www.iecava.com/2007/06/page/3/

16. Kā sevi pasargāt? Lietojot mobilo telefonu, jāatceras, ka vislielākais EML starojums ir tieši zvana laikā, tādēļ būtiski svarīgi ir samazināt sarunas ilgumu, neturēt mobilo telefonu pārāk tuvu galvai. Runāsim īsi un kodolīgi, lai nebojātu savu dzirdi un veselību!