Kristīgās Konfesijas

1. Kristīgās Konfesijas Andrejs Irbe Rīgas ev. lut. Mārtiņa draudze 19.01.2014.

2. Saturs • Baptisti: • Ievads • Vēsture • Ticības avoti • Ticības simbols/apliecība • Ceļš uz pestīšanu • Statistika • Pareizticība: • Ievads • Vēsture • Ticības avoti • Ticības simbols/apliecība • Ceļš uz pestīšanu • Statistika • Luteriskā baznīca: • Ievads • Vēsture • Ticības avoti • Ticības simbols/apliecība • Ceļš uz pestīšanu • Statistika

3. Pareizticība - ievads • Pareizticība jeb Austrumu ortodoksā baznīcair: • kristietības Austrumu atzars; • viens no trim kristietības pamatvirzieniem paralēli Romas Katoļu Baznīcai un protestantismam. • Tā ir patstāvīgu Baznīcu grupa, kas ir saglabājusi nosacītu teoloģisko vienotību, taču nav vienota strukturāli (nav vienota administratīvi autoritatīva centra - galvenie ir: Konstantinopoles*, Aleksandrijas, Antiohijas un Jeruzalemes patriarhāti).

4. Pareizticības vēsture • Pareizticības dogma un organizācija sāka veidoties laikā no II. līdz VIII. gs.: • Atanasijs • Basilijs Lielais • Jānis Zeltamute • Damaskas Jānis • Nazianzas Gregors • u.c. baznīcas tēvi • Koncili Efesā (431.g.)un Halkedonā (451.g.)

5. Pareizticības vēsture • Bizantija bija daudz vairāk pārmantojusi sengrieķu kultūras tradīcijas • Daļa klasiskās izglītības bija sastopamas vēl ļoti ilgu laiku • Tādēļ arī pareizticībā vairāk ienāca grieķu pasaules uztvere: • Dieva klātbūtne pasaulē notiek ar iemiesošanos Kristū un Baznīcā kā Kristus turpinājumā. • Nopietnākas atšķirības parādījās: • politiski sabrūkot Romas impērijai • un sadaloties Rietumromas un Austrumromasimpērijās. • Pretrunas noveda pie 1054. gada Lielās shizmas, kas sašķēla līdz tam vienoto kristietību Austrumu un Rietumu Baznīcās. • Terminu „ortodoksāls” sāka lietot V gadsimta grieķu kristieši, lai atšķirtu kanonisko ticību no herēzēm, bet par ortodoksālām, jeb pareizticīgām, sevi sāka dēvēt virkne Austrumu Baznīcu.

6. Pareizticības ticības avoti • Par ticības avotiem atzīst: • Svētos rakstus (Veco un Jauno Derību); • Svēto tradīciju: • septiņu ekumēnisko koncilu, kā arī vietējo koncilu lēmumus; • savus liturģiskos tekstus; • baznīcu tēvu sacerējumus. • Dieva Trīsvienības trešā persona — Svētais Gars iziet tikai no Tēva; • Lielākā daļa pareizticības apakšvirzienu pieturās pie Konstantinopoles liturģiskās tradīcijas.

7. Pareizticības ticības simbols • Es ticu uz vienīgo Dievu Tēvu, visa valdītāju, debesu un zemes, visu redzamo un neredzamo lietu radītāju. • Un uz vienīgo Kungu Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, vienpiedzimušo, kas no Tēva dzemdināts pirms visa mūža, gaisma no gais­mas, īstens Dievs no īstena Dieva, dzemdināts, neradīts, ar Tēvu vienādas bū­tības, caur ko ir visas lietas darītas, kas mums cilvēkiem par labu un mūsu Pestīšanas labad ir nokāpis no debesīm, ieņemts miesā no Sv. Gara un Marijas Jaunavas un tapis cilvēks, arī krustā sists mūsu labad pie Poncija Pilāta, cie­tis un aprakts, un augšāmcēlies tre­šajā dienā pēc rakstiem, un uzkāpis debesīs un sēd pie Tēva labās rokas, un atkal nāks godībā tiesāt dzīvots un mirušos, un viņa valstībai gala nebūs. • Un uz Svēto Garu, Kungu, kas dzīvu dara un no Tēva iziet, un līdz ar Tēvu un Dēlu ir pielūdzams un augsti slavē­jams, kas runājis caur praviešiem, uz vienīgo, svēto, biedroto apustuļu drau­dzi. • Es apliecinu vienu vienīgo kris­tību par grēku piedošanu, Es ceru uz miroņu uzmodināšanu, un nākamā mūža dzīvošanu. Āmen.

8. Pareizticības ceļš uz pestīšanu • Lai patiktu Dievam un glābtu savu dvēseli, kat­ram kristīgajam vajag vispirms pazīt patieso Dievu. Viņam vajag pareizi ticēt Dievam, vajag izpildīt ticības prasības un darīt labus darbus. • Vispirms jābūt ticībai uz Dievu, jo apustuļa vārdi skan: ,,Bez ticības nevar Dievam patikt; jo kas pie Dieva nāk, tam jātic, ka viņš ir un būs atmaksātājs tiem, kas viņu meklē" (Ebr. 11., 6.), tātad nevar bez ticības ieman­tot mūžīgo dzīvošanu. • Cilvēks var patikt Dievam, izpildot viņa svēto prātu, tāpat kā bērni var patikt vecākiem, izpildot viņu prātu. Bet, nepazīstot patieso Dievu, nevar zināt viņa prātu; tātad nevar darīt to, kas Dievam patīk. • Ar ticību jāsavieno arī labus darbus, tāpēc ka ticība bez labiem darbiem ir nedzīva, jo ap. Jēkabs saka: „ ... ticība bez darbiem ir nedzīva."Tātad ticība bez labiem darbiem nederīga, nepatiesa, neīsta un nevar cilvēku glābt. • Kas ir ticība? Ticība ir pārliecība par gaidāmo no Dieva un neredzamo priekšmetu atklāsme.... Vēstulē ebrejiem 11:1. teikts: ,,Ticība ir stipra paļau­šanās uz cerējamām, pārliecība, par ne­redzamām lietām." Par ticību sastopam norādī­jumus Mark. 15:11, 22. un Jāņ. 6:29.; 12:36.; 14:1. • Kam ir ticība, tas ir stipri pārliecināts par neredzamo priekšmetu esamību. Caur ticību šie priekšmeti top mums tikpat neapšaubāmi, cik neapšaubāmi ir redzamie priekš­meti.

9. Pareizticība - statistika • Visā pasaulē: • ~300 miljoni ticīgo. • Eiropā (ietverot Krieviju): • 2000. gadā bija reģistrēti 158,1 miljoni pareizticīgo (21,7%). • Latvijā (2007.): • 117 draudzes; • ap 350 tūkstoši ticīgo.

10. Luteriskā baznīca - ievads • Luteriskā baznīca nav: • kāda īpaša baznīca, kas radusies 16. vai pat 19. gadsimtā; • Mārtiņa Lutera fanu pulciņš. • Luteriskā baznīca ir: • katoliskās un pareizticīgās baznīcas kontinuitātē esoša baznīca, kura pastāv visos laikos un zemēs pareizā ticībā. • Augsburgasticības apliecības pirmās daļas noslēgumā sacīts: „var re­dzēt, ka mūsu mācībā nav nekā tāda, kas nesaskanētu ar Rakstiem vai kristī­go [katolisko] baznīcu, vai Romas baznīcu, kā tas zināms no tās teologu rakstiem.” • Gan pēc būtības, gan vēsturiski ir nepareizi apgalvot, ka luteriskā baznīca ir atšķēlusies no katoliskās vai Romas-katoļu baznīcas.

11. Luteriskās baznīcas vēsture • Radusies 16. gs. sākumā Vācijā kā reformācijas kustība, tā drīz vien izplatījās citās Eiropas valstīs un pasaulē, kā arī veicināja vietējās reformācijas kustības (Šveicē, Skotijā, Polijā, Anglijā). • Luterisms ir cieši saistīts ar tā dibinātāja Vitenbergas universitātes teoloģijas profesora Mārtiņa Lutera (1483–1546) personību un viņa izstrādātajiem ticības principiem un viņa līdzgaitnieka teoloģijas profesora Filipa Melanhtona (1497–1560) darbību.

12. Luteriskās baznīcas vēsture • 1517. gada 31. oktobris:M. Luters pienaglo pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm 95 tēzes • Sākas cīņa pret Romas katoļu baznīcas tiesībām pārdot idulgences jeb grēku atlaides. • Tas izraisīja plašu sociālu kustību, sacelšanos un cīņu pret Romas katoļu baznīcas autoritāti un varu, un daudzās Eiropas valstīs evaņģēliski luteriskā ticība kļuva par oficiālo reliģiju.

13. Luteriskās baznīcas ticības avoti • Senbaznīcas lēmumi mācības jautājumos: • Nīkajas-Konstantinopolesticības apliecība; • Lēmumi, ko pieņēma Halcedonas koncils par Kristus patieso dievišķumu un patieso cilvēciskumu; • Tāpat par mūsu baznīcas kontinuitāti liecina dievkalpojumu kārtība (īpaši ceturtdienas dievkalpojumos), kura sakņojas senbaznīcā un viduslaiku baznīcā. • Luteriskajā baznīcā Svētie Raksti ir noteicoša mēraukla, lai konstatētu vai baznīcas mācība un prakse atbilst vienas katoliskas un apustuliskas baznīcas mācībai un praksei. • Tikai un vienīgi Svētie Raksti ir mēraukla Baznīcas mācībai, tie vada mūs, un tādēļ tas nav mūsu uzdevums spēlēt tiesnešus un izvērtēt, kas Dieva vārdā mums patīk un kas neatbilst mūsu uzskatiem.

14. Luteriskās baznīcas ticības avoti • Grēku piedošanas pasludinājumā (dievkalpojumā) mēs saņemam spriedumu, ne tikai šodien-tagadnē, bet arī savā pēdējā Dieva tiesā-nākotnē: „Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti; kam paturēsiet, tiem paliks.”/Jņ.20:23/ • Sv. Vakarēdienā mēs arvien no jauna tiekam ķermeniski savienoti ar Kristu, ka ar muti saņemam Viņa Miesu un Asinis. • Būtiskais ir: Dieva vārds un Sakramenti dāvā mums kopību ar Dievu. • Ticība arī nav Kristus pestījošā darba pagarinājums, bet pēc savas būtības ir kopība ar Kristu, realitāte, kura nav atkarīga no mūsu spējas kaut ko saprast. • To nozīmē luteriskais jēdziens, ka mēs esam glābti – „tikai caur ticību”. • Nav cita veida kā mums saņemt Dieva doto glābšanu, kā vienīgi kopība ar Kristu, kas mums tiek dāvāta.

15. „Evaņģēliska” mūsu baznīca ir tādēļ, ka šī bībliskā pestīšanas vēsts, mūsu baznīcā tiek nemainīgi mācīta. • „Luteriska” mūsu baznīca saucās tikai tādēļ, ka vēlas atgādināt par Evaņģēlija atkal-atklāšanas nozīmi baznīcā un ar to saistīto baznīcas atjaunošanos, kura nenotika tikai 16.gs., bet Kristus to dāvā savai baznīcai vienmēr.

16. Luteriskās baznīcas ticības apliecība (simbols) • Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju; • un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos. • Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.

17. Luteriskās baznīcas ceļš uz pestīšanu • Kristus paveiktais darbs nav jāpapildina ar mūsu lēmumiem, mūsu labajiem darbiem, vai kādu mūsu rīcību. • Mūsu pestīšana nav Kristus un mūsu darbības kopprodukts, kur Kristus veiktu pirmo un mēs otro darba pusi. • Krusta nāvē Kristus patiešām uzņēmās uz sevi visus pasaules grēkus un tos aiznesa prom. • Tieši tas, katram no mums tiek apstiprināts sv. Kristībā: kristāmais tiek savienots ar Kristu; • Dievs, raugoties uz šo cilvēku, redz Kristu. Tāpēc Dievs šo cilvēku pasludina par taisnotu, normālu Viņa acīs un kristāmais tāds arī top, jo Dieva Vārds rada jaunu realitāti.

18. Luteriskā baznīca - statistika • Visā pasaulē: • ~60 miljoni ticīgo. • Eiropā: • reģistrēti 38 miljoni ticīgo. • Latvijā (2007.): • 299 draudzes; • ap 450 tūkstoši ticīgo.

19. Baptisti - ievads • Baptistu draudzes ir reliģiskas organizācijas; • Tā kā baptistiem nav savas baznīcas, viņi ir organizēti atsevišķās, neatkarīgās draudzēs (baptistiem nav centrālas organizācijas); • Tā kā baptistiem nav centrālas organizācijas, ir izveidojušās teoloģiskas atšķirības starp atsevišķām draudzēm, un tādēļ Eiropā ir 51 baptistu draudžu apvienība(baptisti apvienojas aliansēs). • Liela daļa no baptistiem ir atturīgi pret citām konfesijām, baidoties nonākt pretrunās ar savu pārliecību.

20. Baptistu draudžu vēsture • Dibinātājs: angļu reliģiskais separātists Džons Smits, ietekmējoties no menonītiem(radikālās reformācijas novirziens); • Amsterdamā 1609. gadā angļu emigrantu draudzē tika ieviesta kristībakā draudzes piederības nosacījums (vecumā, kad cilvēks var izšķirties par savu reliģisko pārliecību); • Pirmā baptistu draudze Anglijā dibināta 1612. gadā Tomasa Helvija vadībā; • Vēlāk Anglijas teritorijā radās “vispārējie baptisti” (General Baptists);

21. Baptistu draudžu vēsture • General Baptists = JakobaArmīniusa sekotāji – holandiešu reformātu teologs, kas pretstatā reformātu teoloģijā toreiz valdošajiem uzskatiem par izredzētību uzskatīja, ka Jēzus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai izredzētajiem un ka Dievs ikvienam cilvēkam ir devis brīvu gribu pieņemt vai noraidīt Kristu. • No 1633. gada Anglijā attīstījās atsevišķie baptisti (Particular Baptists), kas turējās pie tradicionālajiem reformātu uzskatiem par pestīšanu un brīvo gribu. • 17. gs. izveidojās arī septītās dienas baptisti – neliels baptisma atzars, kas svētdienas vietā svinēja sestdienu (sabatu).

22. Baptistu draudžu vēsture • 17. gs. vidus – Amerika; • 18. gs. vispārējo baptistu draudzēs Anglijā izplatījās unitātisma idejas (racionālistisks radikālās reformācijas virziens, kas noliedz Trīsvienību), bet tās nekļuva dominējošas; • 1834. g. - baptistu draudze Hamburgā (Johans Gerhards Onkens - sekmēja baptistu draudžu dibināšanos Dānijā 1839. gadā, Nīderlandē 1845. gadā un citur = misionārisma iesākums). • 1813. gadā Anglijā - Baptistu vispārējā savienība (GeneralUnion), kas pamazām pārauga Lielbritānijas un Īrijas baptistu savienībā. • Agrākās teoloģiskās atšķirības, kas vispārējos baptistus šķīra no atsevišķajiem baptistiem, pamazām izzuda.

23. Baptistu draudžu vēsture • Lai veicinātu savstarpēju sadarbību un reliģijas brīvību, 1905. gadā Londonā - Vispasaules baptistu savienība; • 1949. gadā Rišlikonā (Šveicē) - Eiropas baptistu federācija; • 1973. gadā – Āzijas baptistu federācija; • Šo struktūru lēmumi gan nav saistoši vietējām draudzēm un to savienībām; • Daļa baptistu nav šīm organizācijām pievienojušies.

24. Baptistu draudžu ticības avoti • Baptisti par galveno autoritāti uzskata Bībeli; • Ticības apliecībām tradicionāli nav normatīva rakstura, lai gan tādas vēstures gaitā pieņemtas (1644. g. angļu partikulārā baptistu ticības apliecība, 1689. g. Londonas ticības apliecība, 1833. g. Ņūhempšīras ticības apliecība (ASV) u. c.) un dažas no tām gadu gaitā tikušas vairākkārt mainītas; • Baptismā būtiska ir cilvēka apzināta pievēršanās ticībai un ar to saistītās pozitīvas pārmaiņas cilvēka personībā (tas var būt gan ilgstošs process, gan spējš notikums, un tā apzīmēšanai paši baptisti bieži lieto jēdzienu "jaunpiedzimšana"). • Draudzi veido cilvēki, kas var apliecināt savu pārliecību un kuri pakļaujas draudzes disciplīnai.

25. Baptistu draudžu ticības avoti • Baptistiem ir: • tikai pieauguša cilvēka kristība; bērniem: svētīšanas rits (childdedication to Lord Christ); • Sv. Vakarēdiens – par tā saņemšanu un teoloģiju domas dalās starp draudzēm; • kāju mazgāšana. • Augstāk minētie nav sakramenti, bet gan ordinances(ang. «ordinances»), jo ordinances ir «paklausība Kristus pavēlēm», bet sakramenti – «Dieva žēlastības un pestīšanas līdzekļi». • Kristībā iedzimtais grēks netiek nomazgāts, un Sv. Vakarēdienā netiek pasniegta Dieva žēlastība, un nenotiek savienošanās ar pašu Dievu. • Sv. Vakarēdienu var saņemt: • tikai vietējās draudzes locekļi; • tikai ticīgi kristītie; • vai visi kristieši. • Daudzviet vīna vietā Sv. Vakarēdienā tiek pasniegta vīnogu sula. • Ticība - process, kas notiek starp indivīdu un Dievu. • Pastāv lielas atšķirības dažādos teoloģiskos uzskatos.

26. Baptistu draudžu ticības avoti • Dievkalpojuma kārtība baptistiem tradicionāli ir vienkārša un telpu iekārtojums askētisks, lai gan mūsdienās (mijiedarbībā ar citiem kristietības novirzieniem un vietējo kultūrvidi) pastāv lielas atšķirības starp draudzēm, un daļa praktizē arī no senākām baznīcām aizgūtas formas. • Nav iespējama vienota dievkalpojumu kārtība un draudžu savienību vai atsevišķu autoru izdotiem liturģiju krājumiem nav normatīvs raksturs. • Būtisku vietu baptistu dievkalpojumos ieņem mūzika – gan no citām konfesijām patapinātas dziesmas, gan baptistu vidē radušies skaņdarbi.

27. Baptistu draudžu ticības apliecība (simbols) • Baptisti nekad nav uzsvēruši atsevišķu ticības apliecību autoritāti, kuras sniegtos pāri Bībelei, kā arī ir iestājušies pret vardarbību, kas vērsta uz ticības prakses un apziņas brīvības ierobežošanu; • Baptisti pieder pie ļaudīm, kuri vēsturiski ir lietojuši daudzas ticības apliecības lokālo draudžu, draudžu asociāciju, apvienību un savienību dzīvē; • 1998.g. aprīlis - akceptē „Kristīgās dzīves kredo”; • Baptisti nekad nav pieņēmuši universālu ticības apliecību saistošu visiem baptistiem, jo šis jautājums ir atstāts katras atsevišķas draudzes ziņā; • Pāri ticības apliecībām ir atstāta vieta personīgai Rakstu interpretācijai un apziņas brīvībai, jo baptisti iebilst pret jebkādas virs zemes esošas autoritātes likšanu pāri Bībeles autoritātei.

28. Baptistu draudžu ticības apliecība (simbols) • Baptisti par sevi saka, ka ir “Grāmatas ļaudis”, uzsverot Rakstu izšķirošo vietu ticības dzīvē un praksē. • Tāpēc baptisti ir brīvi jebkurā brīdī pārskatīt un precizēt savas ticības apliecības.

29. Baptistu draudžu ticības apliecība (simbols) • Ticības apliecību saturs: • kristības tikai pieaugušajiem; • taisnošana ticībā; • ticības apziņas brīvība sev un ikvienam citam cilvēkam; • cilvēktiesības sociālajos un politiskajos jautājumos; • baznīcas un valsts nošķiršanas princips; • lokālās draudzes autonomija - katrai draudzei ir tiesības pašai izlemt savus pārvaldes jautājumus; • vienojošais starp draudzēm - lokālajai draudzei var pievienoties tikai tie, kuri personīgi apliecina savu ticību Kristum un ir kristīti, piederība pie draudzes ir uz brīvprātības pamata; • personīgās dzīves svētums.

30. Baptistu draudžu ceļš uz pestīšanu • Daudzi baptisti neuzskata, ka kristības ir ceļš uz pestīšanu; • Debesu valstība baptistu izpratnē nav saistāma ar teritoriju, bet gan ar personu; • Dominējošā teoloģija: personiska izšķiršanās sekot Kristum un uzticēties Viņam kā Glābējam.

31. Baptistu draudzes - statistika • Visā pasaulē: • ~70 miljoni ticīgo. • Vispasaules baptistu alianse apvieno 211 baptistu draudžu savienības; • Eiropā: • Eiropas baptistu federācija – 51 savienību (ieskaitot arī baptistus Krievijā un Tuvējos Austrumos); • daļa baptistu draudžu apvienību teoloģisku vai citu iemeslu dēļ nepieder pie šīm organizācijām. • Latvijā (2007.): • 6647 ticīgo.