1 / 47

Interešu izglītības īstenošana Latvijā Interešu izglītības programmu izstrādes pamatprasības

Interešu izglītības īstenošana Latvijā Interešu izglītības programmu izstrādes pamatprasības. Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta 06.06.2014. Interešu izglītības raksturojums

sukey
Download Presentation

Interešu izglītības īstenošana Latvijā Interešu izglītības programmu izstrādes pamatprasības

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Interešu izglītības īstenošana LatvijāInterešu izglītības programmu izstrādes pamatprasības Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta 06.06.2014.

  2. Interešu izglītības raksturojums • Interešu izglītība-karjeras orientēta neformālā izglītība bērniem un jauniešiem • Interešu izglītības programmu veidošanas principi • Aktualitātes un prioritātes interešu izglītībā un audzināšanas darbā 2014./2015.gadam • Jautājumi

  3. Interešu izglītība – personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības (Izglītības likuma 1.pants) Interešu izglītība ir neformālās izglītības sastāvdaļa un tradicionāli Latvijā tiek attiecināta uz bērniem un jauniešiem vecumā no 3 gadiem līdz 25 gadiem. Interešu izglītības īstenošana notiek, ievērojot bērnu un jauniešu interešu un brīvprātības principu. Interešu izglītība bērniem un jauniešiem nodrošina: • lietderīgu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu, • radošuma, talantu un spēju izkopšanu, pašizpēti un pašattīstību, • socializāciju (dzīvesprasmju apgūšana, antisociālas uzvedības prevencija, sociālās atstumtības mazināšana) • darba un karjeras vadības prasmju pilnveidi, pirmo profesionālo iemaņu apguvi, • formālajā izglītībā iegūto zināšanu un prasmju papildināšanu, jaunu zināšanu un prasmju apguvi

  4. Interešu izglītībā tiek apgūtas 21.gs. zināšanas, prasmes un attieksmes • Zināšanas par sevi, citiem cilvēkiem, kopienu, par globālo pasauli, starpkultūru un vides jautājumiem • Komunikāciju prasmes un tehnoloģiju prasmes • Sadarbība un darbs komandā • Inovācijas un radošā domāšana, pašizpausme • Attieksme pret dažādību kā vērtību • Gatavība mācīties un pilnveidoties mūža garumā, prasme pielietot savas zināšanas • Atbildība un iesaistīšanās kopienas (lokālās un globālās) dzīvē

  5. Ieguvumi, iesaistoties interešu izglītībā: • Bērnībā un pusaudža gados visintensīvāk notiek socializācija, un šajā vecumā apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas, attieksmes ļauj mērķtiecīgāk turpināt savas personības pilnveidi un izglītošanos mūža garumā

  6. Iesaistīšanās interešu izglītībā attīsta pašapziņu, audzēkņi iemācās izprast sevi, novērtēt savas spējas, pieredzi, sasniegumus, personiskās īpašības, stiprās un vājās puses, izkopt savu talantu, īpašās spējas

  7. Bērni un jaunieši apgūst un pilnveido sociālās un karjeras vadības prasmes: darboties grupā, komandā, publiski uzstāties un prezentēt savu veikumu, izvērtēt panākumus un kļūdas, izteikt un pamatot savas domas un viedokli, pieņemt lēmumu, ievērot uzvedības etiķeti, komunicēt un sadarboties ar vienaudžiem, pieaugušajiem, uzņemties atbildību u.c.

  8. Iesaistīšanās interešu izglītībā dod iespēju nonākt jaunā vidē, iegūt jaunu informāciju, draugus, motivē apgūt jaunas zināšanas, pieredzi un izmēģināt un pielietot tās praktiski ikdienas dzīvē un dalīties savos atklājumos ar citiem

  9. Bērni un jaunieši mācās būt toleranti, atsaucīgi, izpalīdzīgi, veidojas viņu vērtīborientācija (pulciņā vai kolektīvā var būt dažāda vecuma, tautības, dažādu izglītības iestāžu, dažādu vajadzību skolēni)

  10. Palielinās pilsoniskā aktivitāte un atbildība, jo viņiem tiek nodrošināta iespēja piedalīties vietējā un nacionālā mēroga pasākumos (piem., Dziesmu un deju svētki, salidojumi, festivāli, sacensības, konkursi, izstādes, sarīkojumi, projekti u.c.)

  11. Audzēkņi pilnveido darba prasmes un apgūst pirmās profesionālās iemaņas (darba izmēģinājumi, pētnieciska darbība, pamatprasmju apguve kādā no profesijām, radošās darbnīcas, praktiska iepazīšanās ar profesijām darba vietās u.c.), veido atbildīgu attieksmi pret dzīvi, profesijas izvēli, nākotnes plāniem un to īstenošanu, attīsta uzņēmējdarbības spējas

  12. Uzzina par tālākās izglītības iespējām kādas konkrētas profesijas apguvē vai savas personības pilnveidē: • profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas, sporta skolas; • profesionālās un augstākās izglītības iestādes; • neformālās izglītības piedāvājums; • ikdienas izglītības iespējas; • daudzveidīgi informācijas ieguves avoti

  13. Politika • Interešu izglītība Latvijā ir izglītības sistēmas sastāvdaļa, tai ir senas un stipras tradīcijas, tās unikalitāte un sasniegumi ir starptautiski novērtēti • NAP 2020 Kompetenču attīstības mērķa īstenošanai noteikts rīcības virziens: „Nodrošinot visiem bērniem un jauniešiem kvalitatīvu pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī pieeju ārpus formālās izglītības nodarbībām un aktivitātēm, samazināt bērnu un jauniešu ar zemām pamatprasmēm īpatsvaru, vienlaicīgi palielinot skolēnu īpatsvaru, kuri uzrāda augstākos kompetenču līmeņus.” • Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (pieņemtas Saeimā 22.05.2014.) Rīcības virziens: Ārpus formālās izglītības iespēju bērniem un jauniešiem paplašināšana Uzdevumi: motivēt bērnus un jauniešus līdzdalībai interešu izglītības programmās; izveidot atbalsta sistēmu izglītojamo talantu attīstībai; stiprināt izglītojamo pilsonisko apziņu, sabiedriskās līdzdalības prasmes, valstisko un nacionālo identitāti; veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma apgūšanu, jaunu kultūras vērtību radīšanu u.c.

  14. Starptautiskais vērtējums interešu izglītībai Latvijā • Eiropas Komisijas eksperti, vērtējot jaunatnes politikas īstenošanu Latvijā un veicot starptautisko izvērtējumu „Jaunatnes politika Latvijā” 2008.gada februārī, savā rekomendācijā atzina, ka „uzlabotu Latvijas ārpusskolas izglītības versiju varētu popularizēt visā Eiropā kā labāko praktisko risinājumu piemēru.” • Somijas izglītības reformators Pasi Sālbergs: «Ja salīdzinātu to, cik labi katra valsts spēj jauniešiem iemācīt izpratni un cieņu pret kultūru, teātri vai tēlotājmākslu, Latvija, manuprāt, parādītu ļoti labu sasniegumu. Matemātika, dabaszinātnes un lasīšana, protams, ir svarīgas, bet kādēļ mēs tām pievēršam tik lielu uzmanību? Es ceru, ka pienāks laiks, kad cilvēki apjautīs patieso radošuma nozīmi un pievērsīs pietiekamu uzmanību arī šai jomai. Tad Latvija, iespējams, būs pirmajā pieciniekā pasaulē!» • Eiropas izglītības darbinieku studiju vizītes Latvijā 2012., 2013. «Uzteicama ir Latvijas interešu izglītības sistēma, kas ir ļoti profesionāli un labi organizēta, turklāt radies iespaids, ka nodarbībās ir iesaistīta lielākā daļa skolēnu, kuros tiek attīstītas daudzveidīgas prasmes. Īpaši izceļams skolēnu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu augstais līmenis un seno prasmju mācīšana jauniešiem.»

  15. Interešu izglītības koordinēšana Valsts izglītības satura centra funkcijas • Koordinēt interešu izglītības sistēmas darbību un īstenot atbalsta pasākumus izglītojamo personības attīstībai; • Nodrošināt Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi Galvenie uzdevumi: • valsts nozīmes pasākumu plānošana un īstenošana interešu izglītībā – kultūrizglītībā, vides izglītībā, tehniskajā jaunradē (pirms tam pasākumi notiek izglītības iestādēs, novados/pilsētās, reģionos), • Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas un norises nodrošināšana, • metodiskais atbalsts interešu izglītības pedagogiem profesionālajā pilnveidē (semināri, tālākizglītības kursi, metodiskie ieteikumi), • pedagogu labās prakses piemēru un pieredzes popularizēšana, • vecāku un sabiedrības informēšana un izglītošana par interešu izglītības lomu bērnu un jauniešu personības izaugsmē, • sadarbības veicināšana ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām

  16. Finansējums • Valsts budžeta mērķdotācija daļējai pedagogu darba algai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek piešķirta pašvaldībai • Ministru kabineta 28.08.2001. noteikumi Nr. 382 «Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība» nosaka, kā tiek finansētas interešu izglītības programmas (t.sk. kā valsts budžeta mērķdotācija tiek sadalīta administratīvajā teritorijā) • Valsts budžeta apakšprogramma «Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki»

  17. Interešu izglītības īstenošana • Interešu izglītības programmas tiek īstenotas: - vispārējās izglītības iestādēs, - profesionālās izglītības iestādēs, - 48 interešu izglītības iestādēs (bērnu un jauniešu centros), - profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un sporta skolās, - pirmsskolās, - privātajās izglītība iestādēs, - pedagoga privātpraksē. • Programmas īsteno pedagogs, kuram ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija; • Interešu izglītības programmās var iesaistīties visi bērni un jaunieši neatkarīgi no viņu tautības, dzimuma, dzīves vietas, sociālā stāvokļa, speciālajām vajadzībām • Valsts nodrošina daļēju finansējumu interešu izglītības pedagogu darba samaksai, iespēju robežās ir pašvaldību un vecāku līdzfinansējums interešu izglītības programmu īstenošanai • Pašvaldības nodrošina materiāli tehnisko bāzi • Interešu izglītībā tiek piedāvātas dažādas darbības formas: nodarbības pulciņos, kolektīvos, interešu klubiņi, nometnes, brīvā laika istabas, rotaļu telpas, kopīgi pasākumi, iesaistīšanās dažādos projektos u.c.

  18. Interešu izglītības programmas • kultūrizglītības programmas (dejas māksla, mūzika, vizuālā un vizuāli plastiskā māksla, teātra māksla, folklora) • radošo industriju programmas (dizains, video, foto, kino, datorgrafika, animācija, žurnālistika, radio/TV studija, audio/video ierakstu studija u.c.) • tehniskās jaunrades programmas (automodelisms, lidmodelisms, kuģu modelēšana, konstruēšana, robotika, elektronika, datorapmācība un programmēšana u.c.) • vides izglītības programmas (vides pētnieki, ekoloģija, arheoloģija, paleontoloģija, astronomija, ģeoloģija, ekoloģija, dārzkopība u.c.) - sporta interešu izglītības programmas (sporta dejas, sporta un galda spēles, vieglatlētika un vingrošana, cīņas sporta veidi, orientēšanās, tūrisms, badmintons u.c.) - citas programmas (valodas, jaunsardze, novadpētniecība, medicīna, gidi, jauniešu radošās iniciatīvu grupas, estētikas skola, literārā jaunrade, žurnālistika, retorika, satiksmes noteikumi un drošība u.c.)

  19. Pētījums par interešu izglītību Latvijā (2012.gads)(veica Interešu izglītības konsultatīvā padome interešu izglītības iestādēs) • Audzēkņu motivācija: • Man patīk skolotājs • Man ir interesanti pavadīt brīvo laiku • Es mācos to, kas man dzīvē būs noderīgs • Es varu pārbaudīt savas zināšanas un prasmes, piedaloties konkursos un pasākumos • Es vēlos pavadīt laiku citā vidē ārpus skolas • Pulciņos neliek atzīmes, nav mājas darbu • Var izdomāt un veidot savus darbiņus, patīk grūti darbi • Eju līdzi draugam • Vecāki liek apmeklēt pulciņu • Darbošanās pulciņā man sagādā prieku

  20. Par audzēkņu darbošanos interešu izglītības iestādē: • Te ir brīvāka atmosfēra, vides maiņa • Te ir dažādi pasākumi, ir jautri un interesanti • Šeit es jūtos novērtēts • Man ir iespēja braukt uzstāties daudzās Latvijas vietās • Te ir foršākie un saprotošākie skolotāji • Sastopu vairāk domubiedru ar līdzīgām interesēm • Te nav tik daudz bērnu kā skolā, nav tik saspringti un stingri kā skolā, neviens nekliedz

  21. Vecāku motivācija: • Tiek nodrošināta daudzveidīga izvēle bērna vispusīgai attīstībai un veicināts radošums un domāšanas prasmes • Tiek dotas iespējas sevi apliecināt, atklāt un attīstīt talantu • Tiek veicināta piederības izjūta ģimenei un dzimtajai vietai • Pētījumā uzrādītie risināmie jautājumi • Trūkst resursu jaunu programmu atvēršanai un vienmērīgam programmu pārklājumam visos Latvijas reģionos • Interešu izglītības iestādes nav piemērotas cilvēkiem ar speciālām vajadzībām • Trūkst jaunu speciālistu un esošajiem – profesionālās pilnveides iespējas • Interešu izglītības attīstību ietekmē sociālā un ekonomiskā situācija valstī

  22. Statistika • Statistiku par skolēnu iesaistīšanos interešu izglītības programmās apkopo IZM • Samazinoties bērnu skaitam, interešu izglītības programmās bērnu skaits nesamazinās, pat nedaudz pieaug • Katrā vispārējās izglītības iestādē skolēniem tiek piedāvāta kāda interešu izglītības programma. Procentuāli vairāk skolēnu iesaistās kultūrizglītības (koris, deju kolektīvs, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņi, skatuves runa un teātris, folklora) programmās. • Populārākās valstī kopumā ir kultūrizglītības programmas (62% -66% audzēkņu); sporta (18%-20%), tehniskā jaunrade (~4%), vides interešu izglītība (~3%), jaunatnes iniciatīvas (~4%), citas (~5%).

  23. Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs(dinamika ik pa pieciem gadiem)

  24. Izglītojamo skaits interešu izglītībā 2012./2013.māc.g.

  25. Audzēkņu skaits interešu izglītības programmās (viens audzēknis var iesaistīties vairākās programmās)

  26. Audzēkņu skaits interešu izglītības programmās 2012./2013.mācību gadā

  27. Audzēkņu skaits interešu izglītības programmās 2012./2013.mācību gadā

  28. No IKVD ziņojuma „Par kultūras un audzināšanas pasākumiem vispārējās vidējās izglītības iestādēs un izglītojamo un vecāku iesaisti vispārējās izglītības iestādes pārvaldīšana”

  29. Resursi interešu izglītības attīstībai • Pedagoga personības loma, piemērs, ieinteresētība, motivācija, profesionalitāte • Valsts, pašvaldības politisks, finansiāls, morāls atbalsts interešu izglītības programmu īstenošanai • Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums • Sadarbība • Labās prakses piemēru popularizēšana un apgūšana

  30. Interešu izglītības programmu veidošanas principi • Interešu izglītības programmas nosaukums, norādot jomu un īstenošanas laiku • Interešu izglītības programmas struktūra: 1. Ievads 1.1. programmas aktualitātes un nepieciešamības pamatojums; 1.2. programmas mērķi (izvirzāms viens vai vairāki mērķi, mērķa/-u formulējumā ietverot mācību, audzināšanas un personības attīstības aspektus); 1.3. programmas uzdevumi (uzdevumi norāda, kā sasniegt mērķi/-us; katra mērķa sasniegšanai izvirza vismaz divus uzdevumus); 1.4. programmas īstenošanas laiks (viens vai vairāki mācību gadi); 1.5. programmas īstenošanas forma (pulciņš, mākslinieciskās pašdarbības kolektīvs (koris, deju kolektīvs, deju grupa, orķestris, ansamblis u.c.), treniņgrupa, studija, darbnīca, klubs, nodarbības ar mainīgu dalībnieku sastāvu un skaitu u.c.); 1.6. mērķauditorija (audzēkņu skaits interešu izglītības programmā/grupā, vecuma posms, ir vai nav priekšzināšanas, iemaņas, prasmes, speciālās vajadzības, sociālā riska grupas bērni un jaunieši u.c.); 1.7. stundu un nodarbību skaits nedēļā, stundu skaita atbilstība saturiskajam apjomam, stundas ilgums (pirmsskolas vecuma bērniem - 30 min., pārējiem – 40-45 min. saskaņā ar izglītības iestādes nolikumu).

  31. 2. Programmas saturs 2.1. programmas tematiskais plāns (katram mācību gadam atsevišķi) 2.2. darba metodes, paņēmieni, formas (pulciņa nodarbība, radoša darbnīca, izstāde, koncerts, skate, konkurss, sacensības, ekskursija, eksperimentēšana, laboratorija, vingrinājumi, individuāls/pārī/grupu darbs, patstāvīgais darbs, paņēmiens „vienaudzis vienaudzim”, projekta izstrāde un prezentēšana, nometne, konsultācijas u.c.) 2.3. resursu nodrošinājums (cilvēkresursi (koncertmeistars, sociālais pedagogs u.c.) telpas, materiāli, instrumenti, tehniskie līdzekļi, iekārtas un aprīkojums, ITK, uzskates materiāli, mācību literatūra, sponsorējuma piesaiste u.c.) 3. Plānotie rezultāti 3.1. atbilstoši programmā izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem jāparedz mērāmi, konkrēti un reāli rezultāti (piemēram, jaunu zināšanu un prasmju – profesionālo, dzīvesprasmju, karjeras vadības prasmju - apguve, dalība izstādēs, sacensībās, koncertos, konkursos, skatēs, projektos, pasākumos) 3.2. atgriezeniskā saite (piemēram, audzēkņu pašvērtējums, sasniegumu mape jeb portfolio, programmas īstenošanas izvērtējums, pulciņa dienasgrāmata, anketēšana, atsauksmes un ārējie vērtējumi, atzinības u.tml.). Šī informācija nepieciešama turpmākajai programmas īstenošanai un finansējuma saņemšanai

  32. Labās prakses piemēri interešu izglītības programmu īstenošanā • Interešu izglītības programmas kļūst arvien daudzveidīgākas un laikmetīgākas, tiek ņemtas vērā jauniešu intereses un vajadzības (ģitārspēle, mūsdienu deja, jaunas rokdarbu tehnoloģijas-filcēšana, pērļošana u.c., datordizains, programmēšana, animācija, tehniskā modelēšana, kokapstrāde un metālapstrāde), studiju tipa programmu veidošana • Interešu izglītības nodarbību norise ārpus telpām: āra vide, nometnes, plenēri, izbraukumi u.c. • Integrēta zināšanu un prasmju apguve dažādās jomās: vide un māksla, mūzika un māksla, māksla un tehniskā jaunrade, vide un novadpētniecība u.c. • Darbošanās interešu izglītības programmās sasaistē ar labdarības akcijām un brīvprātīgo darbu • Pašu jauniešu iniciētu projektu un aktivitāšu īstenošana

  33. Uzdevumi interešu izglītības pedagogiem • Mazināt bērnu un jauniešu sociālo atstumtību, nodrošinot atbalstošu, radošu un psiholoģiski labvēlīgu vidi • Sadarboties ar vecākiem, valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām • Izmantot mūsdienīgas mācību metodes un formas • Veicināt sabiedrības informētību un izpratni par interešu izglītības lomu jauniešu dzīvesprasmju un karjeras vadības prasmju apguvē un profesionālo iemaņu attīstīšanā

  34. Risināmie jautājumi nākotnē • Kā motivēt ikvienu bērnu un jaunieti iesaistīties interešu izglītības programmās vai citās ārpusstundu aktivitātēs, jau no mazotnes pieradināt pilnveidot savas zināšanas, attīstīt prasmes un iemaņas, tās pielietot, dokumentēt savas praktiskās darbības pieredzi, ieguvumus un sasniegumus kā resursus turpmākajai dzīvei?

  35. Kā, izmantojot neformālās (interešu) izglītības metodes, labās prakses piemērus, padarīt interesantāku un skolēnu ikdienai un reālajai dzīvei tuvāku formālās izglītības mācību procesu un saturu?

  36. Kā nodrošināt interešu izglītībā iegūto zināšanu, prasmju un iemaņu atzīšanu par pirmo praktisko darbību karjeras izaugsmē?

  37. Kā veidot sadarbības tīklu starp dažādām pašvaldības institūcijām un dažāda veida izglītības iestādēm (vispārējā, profesionālā, interešu izglītības iestāde) pašvaldībā, lai atbalstītu skolēnus ar mācīšanās grūtībām, uzvedības traucējumiem, sociālās dzīves problēmām un lai piedāvātu alternatīvus risinājumus skolēnu „neizkrišanai” no izglītības procesa?

  38. Kā stiprināt vērtības skolēnu apziņā, sabalansējot nacionālo ar globālo, tradīciju ar inovācijām?

  39. Metodiskais atbalsts • VISC mājas lapa: www.visc.gov.lv /Interešu izglītība/Metodiskie materiāli • «Kas jauns interešu izglītībā» Zvaigzne ABC, 2011 • ES projekta «Sadarbības tīklu veidošana jauniešu atbalstam vietējā kopienā» metodiskais materiāls «Sadosimies rokās» • Izglītības attīstības centra materiāli • U.c.

  40. IZM īstenotais projekts «Pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšanas nodrošināšana, paplašinot pedagoģiskās kompetences un pedagogu noslodzes iespējas, iegūstot papildu kvalifikāciju B programmās» programma «Tehnoloģijas un radošums interešu izglītībā» • 15 grupas – 300 pedagogi • atbalsts interešu izglītības programmu īstenošanai inženierzinātņu jomās programma «Pedagoģija»

  41. Prioritātes interešu izglītībā un audzināšanas darbā izglītības iestādē 2014./2015.māc.g. Stiprināt skolēnu patriotismu, kultūridentitāti un valstisko apziņu: • Valsts svētku, atceres un atzīmējamo dienu ievērošana • Cieņpilna attieksme pret valsts simboliem • Dzimtas, novada/pilsētas un valsts patriotisma veicināšanas pasākumi/projekti • Skolas tradīciju un kultūrvides kopšana • Nozīmīgākie notikumi sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē 2014./2015.māc.gadā: Baltijas ceļa 25.gadadiena (1989.gada 23.augusts) 12.Saeimas vēlēšanas 2014.gada 4.oktobrī Aspazijai un Rainim -150 gadu atcere Latvija – Eiropas savienības prezidējošā valsts 2015.gada 1.pusgadā

  42. Gatavošanās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem • XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks 2015.gada 6.-12.jūlijā • Dziesmu un deju svētku procesā iesaistījušies ~ 100 000 Latvijas bērnu un jauniešu, piedaloties dažādos kultūrizglītības (mākslinieciskās pašdarbības) kolektīvos: korī, vokālajā ansamblī, pūtēju vai simfoniskajā orķestrī, tautas deju vai mūsdienu deju kolektīvā, bērnu un jauniešu folkloras kopā, skolēnu teātrī vai skatuves runas pulciņā, vizuālās vai vizuāli plastiskās mākslas pulciņā) • Plānots, ka svētkos piedalīsies ~ 35 000 dalībnieku • Starpsvētku laikā skolēni piedalījušies skatēs, konkursos, festivālos, salidojumos, izstādēs un citos valsts nozīmes pasākumos • XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos 2013.gada jūlijā piedalījās 8 946 bērni un jaunieši (3 - 19 gadi)

  43. Valsts nozīmes pasākumi Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai • Konkursi, festivāli izglītības iestāžu 2.-4., 5.-9.klašu koriem, zēnu koriem, jauktajiem koriem • Tautas dziesmu dziedāšanas sacensības katru gadu • Vokālās mūzikas konkurss mazajiem mūzikas kolektīviem katru gadu • Izglītības iestāžu pūtēju orķestru skates, defile programmas, festivāls • Tautas deju festivāls katru gadu, skates pirms svētkiem • Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursi katru gadu, mākslas festivāls • Folkloras pasākumi, nacionālais sarīkojums katru gadu • Radošais konkurss mūsdienu deju kolektīviem katru gadu • Skolēnu skatuves runas un literāro uzvedumu konkurss katru gadu, teātru festivāls

  44. Pilnveidot skolēnu savstarpējo attiecību kultūru, mazinot un novēršot konfliktsituācijas, attīstot cieņpilnu un atbildīgu attieksmi pret sevi un citiem: • aktualizēt skolas iekšējās kārtības noteikumus skolas vides uzlabošanai, • pilnveidot komunikācijas un sadarbības prasmes, • diskutēt par skolēniem svarīgiem un nozīmīgiem jautājumiem, • īstenot atbalsta pasākumus pozitīvai uzvedībai, • pastiprināti pievērst uzmanību veselīga dzīvesveida un cilvēkdrošības jautājumiem ikdienas situācijās.

  45. Problēmjautājumi audzināšanas darba īstenošanā • Audzēkņu neattaisnoti kavētu stundu skaita samazināšana • Audzēkņu atkarību risku mazināšana, organizējot profilakses pasākumus jauno psihotropo vielu lietošanas ierobežošanai un audzēkņu izglītošanai par pieņemtajiem normatīvajiem aktiem (2014.g.9.aprīļa grozījumi Krimināllikumā) • Cilvēktirdzniecības jautājumu aktualizēšana, izglītojot par fiktīvo laulību sekām, riskiem darba meklējumos ārvalstīs u.c. • Mediju lietotprasme, drošības jautājumi internetā, atbildīga attieksme un rīcība • Emocionālā un cita veida vardarbība • Higiēnas prasību ievērošana, pašapkalpošanās un rūpes par savu veselību

  46. Informatīvie un metodiskie resursi • Valsts izglītības satura centra izstrādātie metodiskie materiāli (www.visc.gov.lv); • Izglītības kvalitātes valsts dienesta (www.ikvd.gov.lv) dokumenti un informatīvie ziņojumi; • Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atbalsta materiāli un pasākumi audzināšanas darba pilnveidei izglītības iestādēs (www.bti.gov.lv); • Valsts izglītības attīstības aģentūras (www.viaa.gov.lv) sagatavotie atbalsta materiāli karjeras atbalstam; • Portāls www.jaunatneslietas.lv (iespējas iesaistīties dažādos projektos, brīvprātīgo darbs u.c.)

  47. Skaistu, saulainu, priecīgu, labiem notikumiem bagātu vasaru! Paldies par uzmanību! astra.auksmuksta@visc.gov.lv 67350957

More Related