Dabas aizsardzības tiesību akti Latvijā

1. Dabas aizsardzības tiesību akti Latvijā Gita Strode 10.09.2008.

2. Dabas daudzveidības saglabāšanas problēmas • Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās (tieša sugu un biotopu izzušana) • Klimata pārmaiņas • Globalizācija (invazīvās sugas) • Ekonomiskās intereses • Tiesību aktu prasību neievērošana vai nepilnīgi tiesību akti • Kontrolējošo iestāžu “bezzobainība”

3. Dabas un vides aizsardzības institūcijas Latvijā • Vides ministrija un tās pakļautības iestādes (LVĢMA, Valsts vides dienests, LVAFA, Vides pārraudzības valsts birojs, Dabas aizsardzības pārvalde, nacionālo parku un biosfēras rezervāta administrācijas, Latvijas Dabas muzejs, Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūra “BAPA”, Radiācijas drošības centrs, Nacionālais botāniskais dārzs, Latvijas Hidroekoloģijas institūts) • Zemkopības ministrija un tās pakļautībā esošās iestādes • Sabiedriskās organizācijas

4. Dabas aizsardzības likumdošana Latvijā • Starptautiskie līgumi • Eiropas Savienības normatīvie akti • Nacionālā likumdošana

5. Starptautiskie līgumi • Ramsāres konvencija (1971) • UNESCO konvencija (1972) • CITES (Vašingtonas) konvencija (1973) • Bernes konvencija (1979) • Bonnas konvencija (1979) • Līgums par sikspārņu aizsardzību Eiropā (1991) • Līgums par Āfrikas - Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (1995) • Riodežaneiro konvencija (1992) • Helsinku konvencija (1974, 1992)

6. Ramsāres konvencija (1971)

7. Ramsāres konvencija (1971) • 158 dalībvalstis • Konvencija par starptautiski. nozīmīgiem mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vietām (1971.g. Ramsāre, Irāna) • Atbildīgās institūcijas – Vides ministrija, LVĢMA, Latvijas Dabas muzejs • Latvijā līdz šim noteiktas sešas Ramsāres vietas - īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptaustiski nozīmīgas mitrāju teritorijas: Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss. • http://www.ramsar.org/

8. UNESCO konvencija (1972)

9. UNESCO konvencija (1972) • Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu (193 dalībvalstis). • Pasaules mantojuma sarakstā - 660 kultūras mantojuma vietas, 166 dabas mantojuma vietas, 25 jaukta tipa mantojuma vietas. • Dabas mantojums - nozīmīgi fiziskie, bioloģiskie un ģeoloģiskie objekti, aizsargājami biotopi un vietas ar zinātnisku vai dabas aizsardzības vērtību. • http://www.unesco.org

10. UNESCO konvencija (1972) • Pasaulē – piemēram, Atsinananas lietus meži Madagaskarā; aizvēsturiskie dižskābāržu meži Ukrainā un Slovākijā; Teide Nacionālais parks Spānijā • Latvijā – Rīgas vēsturiskais centrs, Strūves ģeodēziskais loks (34 mērniecības punkti, kas atrodas 10 valstīs, caur kurām stiepjas loks: Norvēģija, Zviedrija, Somija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Baltkrievija, Moldova un Ukraina) • Biosfēras rezervāti

11. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts http://www.biosfera.gov.lv

12. CITES (Vašingtonas) konvencija (1973) http://www.cites.org/

13. CITES (Vašingtonas) konvencija (1973) • Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām. • Konvencijas dalībvalstis (173) ar īpašu atļauju sistēmas palīdzību regulē un seko līdzi tirdzniecībai ar vairāk nekā 30 000 sugu savvaļas augiem un dzīvniekiem, kā arī no tiem gatavotiem izstrādājumiem. • Atbildīgās institūcijas – Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Dabas muzejs, LU Bioloģijas Institūts, LU BF, muita, policija, Valsts vides dienests

14. CITES (Vašingtonas) konvencija (1973) • Latvijas sugas -  jūras ērglis, lauku piekūns, ūdrs (1.pielikuma sugas), vilks, lūsis, melnais stārķis, dzērve, piekūnveidīgie putni, pūčveidīgie putni, medicīnas dēle, cūkdelfīns, orhidejas (2.pielikuma sugas).

15. Bernes konvencija (1979)

16. Bernes konvencija (1979) • Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu. • Konvencijas pielikumos uzskaitītas Eiropas īpaši aizsargājamās augu sugas, īpaši aizsargājamās dzīvnieku sugas, aizsargājamās dzīvnieku sugas, un aizliegtie nonāvēšanas, gūstīšanas un citādas izmantošanas līdzekļi un paņēmieni. • Latvijā – gandrīz visas putnu sugas, abinieku un rāpuļu sugas, daudzas augu sugas • Atbildīgā institūcija – Vides ministrija

17. Bonnas konvencija (1979)

18. Bonnas konvencija (1979) • Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību. • Konvencijas pielikumos uzskaitītas apdraudētās migrējošās sugas. • Konvencijas mērķis ir aizsargāt migrējošs putnus visā to areālā. • Atbildīgā iestāde – Vides ministrija. • 109 dalībvalstis • http://www.cms.int/

19. Bonnas konvencija (1979) • Dažādi līgumi • Līgums par sikspārņu aizsardzību Eiropā (1991) • Līgums par Āfrikas - Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (1995) • Latvija nav pievienojusies, piem., līgumam par gorillu un vaļu aizsardzību

20. Riodežaneiro konvencija (1992)

21. Riodežaneiro konvencija (1992) • Dalībvalstis apņemas aizsargāt (in situ, ex situ) un ilgtspējīgi izmantot bioloģisko daudzveidību un dalīties ar pieredzi un tehnoloģijām tās aizsardzībā un izmantošanā. • Konvencija par bioloģisko daudzveidību. • Ģenētiskā, sugu, ekoloģiskā, ainavu daudzveidība • Atbildīgās institūcijas – Vides ministrija, LVĢMA. • 191 dalībvalsts (147 – Kartahenas protokols, ĢMO) • http://www.cbd.int/

22. Helsinku konvencija (1974, 1992)

23. Helsinku konvencija (1974, 1992) • Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību. • Apvieno valstis ap Baltijas jūru. • Konvencijas mērķis ir dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Baltijas jūrā, samazinot piesārņojumu • 9 dalībvalstis + Eiropas Komisija • http://www.helcom.fi/Convention/en_GB/text/

24. Eiropas Savienības tiesību akti http://ec.europa.eu/environment/nature_biodiversity/index_en.htm http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm • Direktīvas(jāskaņo nacionālie tiesību akti) • Regulas (piemērojamas tieši) • Lēmumi, ieteikumi, u.c.

25. Direktīva „Par savvaļas putnu aizsardzību” 79/409/EEK

26. Direktīva „Par savvaļas putnu aizsardzību” 79/409/EEK • “Putnu direktīva” – viens no ES vecākajiem tiesību aktiem • Trīs pielikumi • Melnie stārķi, griezes, melnās dzilnas, mazie ērgļi un dzērves – Latvijas bagātības • Kopīgs aizsargājamo teritoriju tīkls Natura 2000 (~12 % no Latvijas platības)

27. Natura 2000 • Natura 2000 tīkls Latvijā - 336 teritorijas (4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 247 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 9 dabas pieminekļi, 3 Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta lieguma zonas un 23 mikroliegumi )

28. Direktīva „Par dabisko biotopu, savvaļas sugu un dzīvnieku aizsardzību” 92/43/EEK

29. Direktīva „Par dabisko biotopu, savvaļas sugu un dzīvnieku aizsardzību” 92/43/EEK • “Biotopu direktīva” • Kopā ar “ Putnu direktīvu” – stūrakmens ES dabas aizsardzības likumdošanā • Latvijā – 58 biotopi, 6 sūnu, 14 vaskulāro augu un 20 dzīvnieku sugas. • Dalībvalstu atrunas (LV – vilki, lūši, bebri) • Natura 2000 teritorijas

30. Latvijas tiesību akti • Valdības deklarācija • Vides ministrijas stratēģija 2007.-2009.gadam • Nacionālais vides politikas plāns 2004.-2008.gadam • Tiesību akti – likumi, MK noteikumi

31. Sugu un biotopu aizsardzības likums • Likuma mērķi – nodrošināt bioloģisko daudzveidību, regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, veicināt sugu un biotopu saglabāšanu, u.c. • Viens no “stūrakmeņiem”

32. MK noteikumi (14.11.2000.) Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” • Īpaši aizsargājamās sugas – 26 zīdītāju, 95 putnu, 3 rāpuļu, 6 abinieku, 104 kukaiņu, 228 augu, 129 sūnu, 60 ķērpju, 6 metturaļģu sugas • Ierobežoti izmantojamās sugas – 5 zīdītāju, 4 putnu, 2 bezmugurkaulnieku, 4 augu, 9 zivju sugas

33. MK noteikumi (5.12.2000.) Nr.421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” • Meži un krūmāji – 9, purvi – 7, pļavas – 15, stāvoši saldūdeņi – 14, tekoši saldūdeņi – 14, jūras piekrasste – 5, iesāļūdeņi – 6, alas, atsegumi un kritenes – 14 biotopu veidi

34. MK noteikumi (24.04.2007.) Nr.281 “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas” • Noteikumi nosaka rīcību vides draudu gadījumā, kā arī zaudējumu atlīdzināšanu par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu • 1.grupas īpaši aizsargājamā suga (ĪAS)- 40 min.mēnešalgas, 2.grupas ĪAS – 10 min.mēnešalgas, 3.grupas īAS – 5 min.mēnešalgas. • Īpaši aizsargājams biotops – 5 min.mēnešalgas/10 m2 • Dabas rezervātā, dabas liegumā, nacionālā parka vai biosfēras rezervāta dabas lieguma zonā, mikrolieguma vai īpaši aizsargājamā meža iecirkņa teritorijā – 3x vairāk

35. MK noteikumi (30.01.2001.) Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” • 0.1 – 20 ha • Īpaši aizsargājamie biotopi (MK noteikumi) • Sugas – mikroliegumu noteikumu pielikumos • Aizliegtās un atļautās darbības mikroliegumos

36. MK noteikumi (20.11.2007.) Nr.778“Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem ” Augkopībai, akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai nodarīto zaudējumu aprēķināšana un izmaksa

37. MK noteikumu (25.01.2001.) Nr.34 “Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība”

38. Likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām • Dabas rezervāti • Nacionālie parki • Biosfēras rezervāti • Dabas parki • Dabas pieminekļi • Dabas liegumi • Aizsargājamās jūras teritorijas • Aizsargājamo ainavu apvidi

39. Dabas rezervāti • Teiču • Krustakalnu • Grīņu • Moricsalas • Dabas rezervāti - cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas. • Biosfēras rezervāti - plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. Biosfēras rezervātu izveidošanas mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un veicināt ilgtspējīgu teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību.

40. Nacionālie parki • Slīteres NP • Gaujas NP • Ķemeru NP • Rāznas NP • Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.

41. Dabas parki (42) • Gaiziņkalns • Piejūra • Abavas senleja • Ogres ieleja • Daugavas loki u.c. • Dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai

42. Citas ĪĀDT • 279 liegumi • 9 aizsargājamo ainavu apvidi (Veclaicene, Vestiena, Ziemeļgauja, Augšdaugava, Augšzeme, Vecpiebalga) • Dabas pieminekļi (aizsargājami koki, alejas, dendroloģiskie stādījumi, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi) • Aizsargājamās jūras teritorijas

43. Likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām • Individuālie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi • Aizsargājamo teritoriju Dabas aizsardzības plāni • Aizsargājamo teritoriju pārvalde • Zinātniskie pētījumi aizsargājamās dabas teritorijās

44. Vēl daži LR normatīvie akti • Aizsargjoslu likums • Vides aizsardzības likums • Meža likums • Medību likums • Zvejniecības likums • Dzīvnieku aizsardzības likums • Ministru kabineta 2003.gada 23.jūlija noteikumi Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” • Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.426 “Par latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006.-2012.gadam” • Ministru kabineta 2006.gada 21.februāra noteikumi Nr.153 “Par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu”