1 / 19

Darba vides riski

Darba vides riski. Ultravioletais (UV) starojums Infrasarkanais (IS) starojums. Ultravioletais starojums. UV starojumu raksturo:.

kara
Download Presentation

Darba vides riski

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Darba vides riski Ultravioletais (UV) starojums Infrasarkanais (IS) starojums

  2. Ultravioletais starojums

  3. UV starojumu raksturo: UV starojums ir optiskā diapazona elektromagnētiskais starojums, kas no īso viļņu puses piekļaujas redzamajai gaismai un nav uztverams ar cilvēka redzes orgāniem. • starojuma eritēmā plūsma – Fer,er; • eritēmais apstarojums (apgaismojums) – Eer,er/m2; • eritēmā doza (ekspozīcija) – Der,(er . h)/m2; • starojuma intensitāte – Iuv,W/m2; • viļņu garums – λ,m.

  4. UV starojuma spektrs Redzamā gaisma IS starojums Vakuuma UV UV – C UV – B UV – A nm 100 280 315 380 780 10 Jonizējošais starojums Nejonizējošais starojums

  5. UV starojumu ģenerē: • Saule kā dabisks UV starojuma avots (Līdz zemes virsmai nonāk UV str., λ=296 nm; Īsāko viļņu starojums absorbējas ozona slānī); • Gāzizlādes (dienasgaismas) spuldzes, elektriskais loks, lāzeri u.c.; UV starojums sastopams: • Elektrometināšanā; • Tēraudkausēšanā; • Gāzizlādes lampu servisā; • Fototerapijas procedūrās (t.sk. solārijos).

  6. UV starojuma iedarbība uz cilvēka organismu • UV str., ietekmē dezoksiribonukleīnskābi DNS šūnu ģenētisko informācijas nesēju; • UV str., nepieciešams normālai cilvēka fizioloģijas funkcionēšanai; • Ādas apsārtums (fotoeritēma), dermīti, ekzēmas, ādas vēzis; • Traucējumi centrālajā nervu sistēmā; • Acu slimības: fotokeratīts (radzenes iekaisums), lēcas apduļķojums; • Gaismas bads (UV str., ilgstošs iztrūkums);

  7. UV starojuma iedarbība uz cilvēka organismu • UV str., iedarbības dziļums mānās robežās no 0,5...1 mm; • Saules eritēmo starojumu Eer, Wm-2 dažādos dienas laikos saskaņā ar DIN 5050/1 raksturo sekojoši dati: • Fotoķīmiskie procesi, kurus izraisa īso viļņu UV str., rada šūnu destrukciju (sairumu);

  8. UV starojuma iedarbība uz cilvēka organismu • UV str., labvēlīgs faktors – fotoķīmiskais process (FKP), kura rezultātā tiek sintezēts D3 vitamīns, kas nepieciešams cilvēka imūnsistēmas normālai darbībai: [ ] +Saule(UV) +cilvēks =FKP +D3 = imūnsistēma • Kontrolētas UV str., devas sekmīgi izmanto fizikālajā medicīnā.

  9. Higiēniskā normēšanā nosaka • klasifikāciju: • normējamos parametrus un to pieļaujamās vērtības.

  10. Higiēniskā normēšanā nosaka • UV str., maksimālā ekspozīcijas doza Der darba vidē pie λ = 280 nm nedrīkst pārsniegt 7,5 (ermax. H)/m2; • UV str., maksimālā diennakts ekspozīcijas doza Der = 60 (ermax. H)/m2; • Lokālās UV str., dozas, kas nepieciešamas cilvēkam ārstnieciskos nolūkos, nosaka individuāli, ievērojot attiecīgo iekārtu specifikācijas.

  11. Aizsardzība • Aizsargekrāni intensīva UV str., apstākļos(t.sk. Svinu saturoši stikli); • Ķīmiskie aizsardzības līdzekļi; • Acu aizsardzības līdzekļi.

  12. Profilakse • Obligātās veselības pārbaudes; • Ar olbaltumvielām un vitamīniem bagāts uzturs; • Atbilstošs darba telpas interjers, sienu, griestu un grīdu krāsojums; • Individuālo aizsarglīdzekļu lietošana. x

  13. INFRASARKANAIS STAROJUMS (IS str.)

  14. IS starojums ir optiskā diapazona elektromagnētiskais starojums, kas no garo viļņu puses piekļaujas redzamajai gaismai un nav uztverams ar cilvēka redzes orgāniem. IS str., raksturo: • intensitāte – IIS,W/m2; • viļņu garums – λ,m.

  15. IS starojuma spektrs Redzamā gaisma IS – A IS – B IS – C UV – C UV – B UV – A 100 280 315 380 780 1400 3000 nm 1 mm Jonizējošais starojums Nejonizējošais starojums Ražošanas apstākļos parasti sastopas ar IS str., avotiem, kas emitē šo str., λ = 100 nm ... 100 μm un IIS = 0,1...10 kWm-2.

  16. IS starojuma iedarbība uz cilvēka organismu • Zūd roku kustības koordinācijas precizitāte; • Organisma pārkaršana (hipertermija), ja darba vides t>30˚C vai Qizd> 23 J(m3s)-1; • Krāsu uztveres izmaiņas; • Traucējumi centrālajā nervu sistēmā; • Izmaiņas asinsspiedienā (sākumā paaugstināts vēlāk pazemināts); • Aroda katarakta, (ja ilgstoši strādā apstākļos), kad λIS=1.5...1.7 μm (stikla kausēšana u.c.).

  17. Higiēniskā normēšanā nosaka IS starojuma intensitāti IIS Wm-2 un tā pieļaujamās vērtības. • darba vidēIIS≤ 0.35 kWm-2; • karstajos cehosIIS≤ 0.14 kWm-2 pie 25% cilvēka virsmas apstarojuma; • Parastos darba apstākļosIIS≤ 35 Wm-2 pie 50% cilvēka virsmas apstarojuma; • IIS≤ 70 Wm-2 – pie 25 – 50% virsmas apstarošanas; • IIS≤ 100 Wm-2 – pie < 25% virsmas apstarošanas.

  18. Aizsardzība Kinētiskie aizsargekrāni (tekoša ūdens aizsegi); IS str., avotu ekranizācija ar sliktiem siltuma vadītājiem (neorganiskie – stikla vate vai audums, keramzīts, putubetons u.c., organiskie – korķis, kūdras briketes); Termoizolējošie individuālie aizsardzības līdzekļi.

  19. Profilakse • Obligātās veselības pārbaudes karsto cehu darbiniekiem; • IS str., samazināšana iekārtās un tehnoloģiskajos procesos; • Smago darbu likvidēšana, darbu mehanizācija, automatizācija; • Speciālu atpūtas telpu izmantošana; • Darbinieki jāapgādā ar dzeramo ūdeni; • Individuālo aizsarglīdzekļu lietošana. x

More Related