1 / 17

12.4. Organismu darbības regulācija

12.4. Organismu darbības regulācija. Guna Taube. Projekts „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” 30.04.2008. Vienošanās

lyle-holman
Download Presentation

12.4. Organismu darbības regulācija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. 12.4. Organismu darbības regulācija Guna Taube Projekts„Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” 30.04.2008. Vienošanās Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002 2009./2010.mācību gads 12.klase

  2. Regulācija augu valstī • Augiem nav nervu sistēmas, tāpēc to koordinācija balstās uz tikai uz humorāliem faktoriem. • Augu reakcija uz kairinājumu ir lēna un izpaužas kā atsevišķu auga daļu augšana dažādā garumā.

  3. Fitohormoni • Fitohormoni jeb augu hormoni (no grieķu „φυτο" - augs un "ορμόνη” - „ierosināt”) vielas, ar zemu molekulmasu, tie zemās koncentrācijās pilda specifiskas regulatoras funkcijas • Fitohormoni regulē augu augšanu un attīstību, ietekmējot šūnu dalīšanos, stiepšanos un diferenciāciju.

  4. Fitohormonu veidi Auksīns Giberelīni Abscizskābe Citokinīni • Etilēns

  5. Auksīni • Ietekmē dīgstu izliekšanos gaismas virzienā, šūnu diferenciāciju, sakņu un augļu augšanu • Regulē apikālo dominēšanu, fototropismu

  6. Citokinīni • Ietekmē sakņu aušanu un diferenciāciju, stimulē šūnu dalīšanos un augšanu, kavē augu novecošanu. • Citokinīni ir adenīna atvasinājumi un to biosintēze notiek aktīvi augošos audos, galvenokārt, saknēs, dīgļos un augļos. Citokinīnu darbība saistīta ar citokinīnu un auksīna savstarpējo mijiedarbību.

  7. Auksīnu un citokinīnu ietekme uz apsakņošanos

  8. Apikālās dominēšanas nomākšana Nogriež galotni

  9. Giberelīni 19.gs. beigās japāņu zemnieki sūdzējās par rīsu slimību, kas izpaudās jau sezonas sākumā kā pagarināti rīsu dēsti ar hlorotiskām, sašaurinātām lapām un vāji attīstītu sakņu sistēmu. Slimība ieguva nosaukumu bakane jeb trako dēstu slimība.

  10. Giberelīni Stimulē sēklu dīgšanu, augu augšanu un ziedēšanu

  11. Abscizskābe • Kavē augšanu, ūdens stresa laikā aizver atvārsnītes, nodrošina miera periodu

  12. Etilēns Veicina augļu nogatavošanos, darbojas pretēji auksīna darbībai, kavē, lapu, sakņu, ziedu augšanu un attīstību.

  13. Etilēna ietekme uz augļu nogatavošanos

  14. Kā izvairīties no etilēna radītām sekām Āboli, plūmes, persiki un bumbieri izdala etilēna gāzi, kas veicina visu citu augļu nogatavošanās procesu. Banāni un gurķi ir īpaši jutīgi pret etilēnu. Tāpēc, ja vēlaties, lai banāns būtu stingrs, neglabājiet to kopā ar citiem augļiem.

  15. Augļu nogatavināšanai palīdz etilēna gāze. Mājas apstākļos šim nolūkam var izmantot gatavus ābolus - viņi izdala etilēnu.

  16. Fitohormonu lietošana stimulējošās devās ir radījusi iespēju attīstīt tādus biotehnoloģijas virzienus kā meristēmu kultūras un protoplastu hibridizāīja.

  17. Izmantotie resurspunkti http://howplantswork.files.wordpress.com/2008/12/69-1.jpg http://www.cartage.org.lb/en/themes/Sciences/BotanicalSciences/PlantHormones/Nutrition/3224.GIF http://www.fao.org/docrep/006/ad231e/AD231E47.gif http://content.answers.com/main/content/img/Gardeners/f0193.jpg http://c.photoshelter.com/img-get/I0000KpWKffQALYo/s http://www.bestofasseenontv.com/green%20bags/p32993b.jpg http://www.green.pref.tokushima.jp/nogyo/english/renkon.jpg

More Related