DEPRESIJAS VIETĀ CERĪBA

1. DEPRESIJAS VIETĀ CERĪBA 7. tēma 12. februārī, 2011 Bībeles rakstu vietas citētas no 1877.g. Jelgavā izdotas Bībeles vecajā latviešu valodas rakstības drukā

3. KĀDI IR DEPRESIJAS SIMPTOMI ? • Raudas bez redzama iemesla. • Ilgstoša klusēšana. • Grūtības pieņemt lēmumus un atmiņas zudums. • Zema darba produktivitāte. • Izmaiņas apetītē, kas izsauc svara pieaugumu vai tā zaudēšanu. • Motivācijas trūkums jebkurai darbībai. • Pārmērīga vainas apziņa. • Domas par pašnāvību. • Bez iemesla nogurums un spēku izsīkums, īpaši no rīta. • Dziļas skumjas. • Miega traucējumi. Ne visiem tie ir vienādi

4. Bībelē ir ļoti daudzi personāži, kuri cieta no depresīva noskaņojuma. Kādus depresijas simptomus jūs saskatāt sekojošā rakstu vietā? • Dāvida vārdi, kad viņš kā bēglis slēpās tuksnesī. Viņš bija tālu no Dieva nama, kurā viņš tik labprāt ņēma dalību kalpošanā “2 Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tāpat mana dvēsele brēc, ak Dievs, pēc Tevis! 3 Manai dvēselei slāpst pēc Dieva, pēc tā stiprā dzīvā Dieva; kad nākšu turp un parādīšos priekš Dieva vaiga? 4 Manas asaras ir mana barība dienām un naktīm, tāpēc ka vienumēr uz mani saka: kur ir tavs Dievs? 5 To pieminēdams es izgāžu savu dvēseli pie sev paša, jo es gribētu labprāt noiet ar to draudzi un ar tiem Dieva namā staigāt, ar priecīgām dziesmām un teikšanām starp to pulku, kas svētkus tur. 6 Ko tu bēdājies, mana dvēsele, un esi tik nemierīga iekš manim? Cerē uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšu par Viņa vaiga pestīšanu. 7 Mans Dievs, mana dvēsele ir noskumusi, tāpēc es Tevi pieminu iz Jardānes un Ermona zemes, no tā Micarkalna. 8 Tavi plūdi šņāc, un jūra uz jūru rūc, visas tavas bangas un (tavi) viļņi iet pāri pār manu galvu. 9 Tas Kungs dienā savu žēlastību ir cēlis, un naktī es Viņam dziedu, es pielūdzu savas dzīvības stipru Dievu. 10 Un saku uz to stipru Dievu, savu akmiņa kalnu: kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc man būs staigāt tādā noskumšanā, kad tas ienaidnieks (mani) apbēdina? 11 Manu pretinieku mēdīšana ir kā nāve manos kaulos, kad tie uz mani saka vienumēr: kur ir tavs Dievs? 12 Ko tu bēdājies, mana dvēsele, un esi tik nemierīga iekš manim? Cerē uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšu, ka tas manam vaigam par pestīšanu un mans Dievs.” (Psalm 42: 2-12)

5. Ķēniņa Hiskija vārdi, kad viņš bija smagi slims: “10Es sacīju: pašās savās labākās dienās man jānokāpj kapa vārtos, mani atliekami gadi man top atņemti. 11 Es sacīju: es vairs neredzēšu to Kungu, to Kungu tai zemē, kur tie dzīvie, es vairs neieraudzīšu cilvēkus tai vietā, kur tie aizmigušie mājo. 12Mans nams top noplēsts un aizcelts, kā ganu būdiņa; es savu dzīvību satinu kā audējs (savu audekli). Viņš mani nogriež kā no riestavas. Pirms nakts metās, tu manim darīsi galu. 13 Es gaidīju līdz rītam, bet kā lauva viņš saraustīja visus manus kaulus. Pirms nakts metās, tu man darīsi galu. 14 Es kliedzu kā dzērve un bezdelīga, es vaidēju kā balodis, manas acis nogura uz augšu skatoties. Ak Kungs, man ir bail, izpestī mani! 15 Ko lai es saku? Kā viņš man solījis, tā viņš ir darījis; es nu klusu staigāšu visu savu mūžu pēc manas dvēseles rūgtuma. “(Jes. 38: 10-15)

6. Asava vārdi, cenšoties atklāt viņa dvēseles ilgas saprast to, kāpēc Dievs acīmredzot ir viņu atstājis; viņš centās atrast ceļu kā izkļūt no tumsas: “2 Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš ausis pie manis atgriež. 3 Bēdu laikā es meklēju to Kungu, mana roka izstiepjās naktī un nemitās, mana dvēsele negribās iepriecinājama. 4 Kad es Dievu atminos, tad es nopūšos; kad es apdomājos, tad mana sirds bēdājas. (Sela) 5 Tu turi manas acis nomodā, es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt. 6 Es pieminu tos vecos laikus, tos priekšajos gadus. 7 Es atminos savas dziesmas naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu. 8 Vai tad tas Kungs atstums mūžīgi un vairs žēlīgs nebūs? 9 Vai tad Viņa žēlastība mitējās? Vai tā solīšana pagalam, kas ir dota uz bērnu bērniem? Vai tas stiprais Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš savu sirds žēlastību dusmībā aizslēdzis? (Sela) (Psalms 77: 2-10)

7. Elijas vārdi, kad viņš bēga no Izebeles glābjot savu dzīvību. “Bet pats gāja tuksnesī vienu dienas gājumu un nāca un apsēdās apakš viena paegles krūma un vēlējās, ka viņa dvēsele mirtu, un sacīja: nu ir gan! Ņem nu, Kungs, manu dvēseli, jo es neesmu labāks nekā mani tēvi. ” (1.Ķēniņu 19: 4)

8. Nevainot konkrēto cilvēku viņa depresijā; nedomāt, ka viņš / viņa nav patiess ticīgais vai arī ka viņš / viņa ir pārāk tālu no Dieva, un tas ir iemesls depresijai. Atcerēsimies Jēzus vārdus: “ 1Netiesājiet, ka jūs netopat tiesāti. 2 Jo ar kādu tiesu jūs tiesājiet, jūs tapsiet tiesāti, un ar kādu mēru jūs mērojat, jums taps atmērots.” Mat. 7; 1-2 Ieklausieties depresijas nomāktajā un esiet saprotoši. Palīdziet viņam / viņai nezaudēt ticību un turēties pie Bībeles apsolījumiem. KĀ MUMS VAJADZĒTU IZTURĒTIES PRET DEPRESIJAS NOMĀKTU PERSONU?

9. KĀ MĒS VARAM ATBRĪVOTIES NO DEPRESIJAS ? Lūdziet . Neaizmirstiet, ka mums ir pieejams Lielais Ārsts, Kurš gatavs mūs uzklausīt jebkurā laikā un vietā. Runājiet. Tas, kurš jūs uzklausa varētu būt draugs, brālis vai cits tuvs cilvēks. Uzturieties sabiedrībā. Draudze ir labākā vieta kur atbrīvoties no mūsu depresīvā noskaņojuma, uzturot draudzīgas brāļu mīlestības attiecības ar brāļiem un māsām Kristū. Palīdziet citiem. Mēs aizmirstam par savām likstām palīdzot citiem.

10. KĀ IZĀRSTĒTIES NO DEPRESIJAS ? Ja depresijai ir kāds psiholoģiskas vai fiziskas dabas iemesls, tad iespējams, mums jāmeklē medicīniska konsultācija un palīdzība (par iemeslu varētu būt kādu vitamīnu trūkums mūsu organismā) Ja depresijas iemesls ir kāds izdarīts grēks, mums tas jānožēlo un jāpieņem dievišķā piedošana. Dievam ir risinājums priekš tevis, neskatoties uz to, kas ir par iemeslu tavai depresijai. Tikai nododies Dievam un lūdzies pēc Viņa mīlestības, žēlastības un veselības.

11. “Turpini lūkoties uz Jēzu, raidi klusas lūgšanas ticībā, tveries pie Viņa spēka, kaut arī uzreiz nejūti redzamas pārmaiņas. Vienmēr dodies taisni uz priekšu tā, it kā katra lūgšana būtu aizsniegusi Dieva troni un tikusi atbildēta no Tā, Kurš apsolījis nekad nepievilt. Dodies tikai uz priekšu, dziedot un savās sirdīs veidojot melodiju Dievam par godu, kaut arī nospiež nasta un skumjas. Es apliecinu no savas pieredzes, nāks gaisma un prieks būs mūsu daļa, un migla un mākoņi izgaisīs. Mēs iziesim no tumsas un ēnu nospiedošā spēka Dieva klātbūtnes gaismā” E.G.W. (Mind, character and personality, vol. 2, cp. 58 pp. 242, 243).