1 / 30

Datu bāzes bioloģijā

Datu bāzes bioloģijā. Kursa norise. Pasniedzējs: Didzis Tjarve E-pasts: didzis.tjarve@lu.lv Nodarbības: 14. auditorija piektienās 12 30 Konsultācijas: 322. telpa Trešdienās 12 30 - 14 00. Informācija. Visa nepieciešamā informācija meklējama: internetā

louie
Download Presentation

Datu bāzes bioloģijā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Datu bāzes bioloģijā

  2. Kursa norise Pasniedzējs: Didzis Tjarve E-pasts: didzis.tjarve@lu.lv Nodarbības: 14. auditorija piektienās 1230 Konsultācijas: 322. telpa Trešdienās 1230 - 1400

  3. Informācija Visa nepieciešamā informācija meklējama: internetā ftp://priede.bf.lu.lv/grozs/Datorlietas/Datu_bazes/ vai fakultātes iekšējā tīklā \\priede\grozs\datorlietas\datu_bazes\ \\priede\kurvis\datu_bazes

  4. Pārbaudījumi Izpildīti nodarbībās dotie uzdevumi Nokārtots starppārbaudījums Nokārtota ieskaite semestra beigās

  5. Kas ir datu bāze? Datu bāze (DB) ir saistītu datu kopums. DB var būt dažādu izmēru un sarežģītības. DB var tikt veidota izmantojot dažādas informācijas saglabāšanas metodes.

  6. Datu bāzu vadības sistēmas Datorā veidotu DB izveidei un apkalpei tiek izmantotas Datu Bāzu Vadības Sistēmas (DBVS) Data Base Management Systems (DBMS)

  7. DBVS piemēri MySQL Microsoft Access Microsoft FoxPro

  8. Datu bāzu sistēmas Datu Bāzu Sistēma (DBS) tiek veidota konkrētas datu bāzes apkalpei. To veido izmantojot kādu no DBVS.

  9. Datu bāzu sistēmas apkalpe Datu Bāzu Vadības Sistēma Programmētājs Datu Bāzu Sistēma Lietotāji Datu bāze

  10. Kas jāzina biologam? • Izprast Datu Bāzu struktūru • Izprast Datu Bāzu Sistēmu izveides pamatprincipus • Spēt ātri apgūt dažādu Datu Bāzu Sistēmu lietošanu • Spēt izveidot nelielas Datu Bāzes Sistēmas projektu

  11. Kāpēc tas jāzin? • Biologiem bieži jāizmanto dažādas Datu Bāzes un Datu Bāzu Sistēmas • Biologiem bieži jāpiedalās bioloģiska rakstura Datu Bāzu Sistēmu izveidē

  12. Šajā kursā plānotais • Datu tabulas struktūras izpratne • Datu tabulas izveide • Datu ievadīšana un kārtošana • Datu izdrukāšana • Datu pieprasīšana ar SQL valodas palīdzību

  13. Šajā kursā plānotais • Vairāk tabulu datu bāzes projektēšana • Vairāk tabulu datu bāzes izveide • Datu pieprasīšana no savstarpēji saistītām tabulām

  14. Turpmākais II semestrī plānots kurss “Datu bāzes II”, kurā plānots iepazīties: ar datu bāzu sistēmu izveides pamatprincipiem ar dažādiem datu bāzu sistēmu elementiem un to kompleksu izmantošanu

  15. Datu bāžu modeļi • Hierarhiskās • Tīklveida • Relāciju • Objektorientētās

  16. Relāciju datu bāzes Relāciju datu bāzes veido savstarpēji saistītas tabulas. Relāciju datu bāzes pamatvienība ir tabula

  17. Datu tabulas uzbūve Datu tabula raksturo kādu noteiktu realitāšu (entity) jeb objektu klasi. • Rindas (ieraksti) • katra rinda atbilst noteiktai realitātei vai objektam • rindu mēdz dēvēt par ierakstu

  18. Datu tabulas uzbūve • Datu tabulas ailes (lauki) • tabulas ailēs tiek atspoguļoti attiecīgās relalitātes vai objekta atribūti (atributes) jeb īpašības • tabulas ailes mēdz dēvēt par laukiem

  19. Tabulas struktūra Rindu (ierakstu) skaits ir praktiski neierobežots Aiļu (lauku) skaits ir ierobežots. Iepriekš jāparedz kāda veida dati katrā laukā tiks ievadīti.

  20. Lauku veidi

  21. Lauku veidi

  22. Datu tabulas projektēšana • Jādefinē realitāšu (objektu) klase • Jāizvēlās realitātes (objekta) raksturojamie atribūti (īpašības) • Jāstāda nepieciešamo lauku saraksts • Jānodefinē lauku veidi un to izmēri

  23. Piemērs Latvijas kukaiņu sugu tabula Objektu klase – kukaiņu suga Katrā tabulas rindā tikaiviena suga Lauki – ģints, suga, autors, aizsardzības kategorija utt. (tikai sugas atribūti)

  24. Tabulas projekts Ģints nosaukums Sugas nosaukums Autors Latviskais nosaukums Aizsardzības kategorija

  25. Piemērs Nepieciešams tabulu papildināt ieviešot personīgās kukaiņu kolekcijas datus. Objektu klase vairs nav suga, bet gan kolekcijas eksemplāri! Katra tabulas rinda attiecas uz vienu eksemplāru! Sugas var atkārtoties!

  26. Tabulas projekts Eksemplāra numurs Kolekcijas kaste Leg Det Ģints nosaukums Sugas nosaukums Autors Latviskais nosaukums Aizsardzības kategorija

  27. Piemērs Tabula par ūdens paraugu ievākšanas vietām. Objektu klase – paraugu ievākšanas vietas Jāatspoguļo slāpekļa daudzums: Ja viens paraugs katrā vietā var saglabāt iepriekšējo struktūru Ja paraugu ir vairāk objektu klase ir paraugs un vietas var atkārtoties

  28. Tabulas projekts Vieta vai vietas numurs Ūdenstilpes nosaukums Koordinātes Ūdens dziļums

  29. Piemērs Jāatspoguļo slāpekļa daudzums: Ja viens paraugs katrā vietā var saglabāt iepriekšējo struktūru Ja paraugu ir vairāk objektu klase ir paraugs un vietas var atkārtoties

  30. Tabulas projekts Parauga numurs Parauga ievākšanas datums Vieta vai vietas numurs Ūdenstilpes nosaukums Koordinātes Ūdens dziļums Slāpekļa daudzums paraugā

More Related