6.tema.Tirgus subjektu ekonomiskā rīcība pilnīgas un nepilnīgas konkurences apstākļos

1. 6.tema.Tirgus subjektu ekonomiskā rīcība pilnīgas un nepilnīgas konkurences apstākļos 1.Konkurence un tirgus struktūra 2.Lēmumu pieņemšana pilnīgas konkurences tirgū: 2.1.Peļņas maksimalizēšana 2.2.Zaudējumu minimalizēšana 3.Lēmumu pieņemšana nepilnīgas konkurences tirgū: 3.1.Cenu veidošana un peļņas maksimalizēšana monopola tirgū 3.2.Monopolistiskā konkurence 3.3.Oligopols

2. Konkurences veidi Konkurence ir ciņa starp konkurentiem par preču pārdošanas un pirkšanas nosacījumiem. Ekonomiskajā literatūrā tiek apskatīti šādi konkurences veidi: - pilnīga konkurence; - nepilnīga konkurence, kurā ietilpst: * monopols; * oligopols; * monopolistiskā konkurence.

3. Tirgus struktūra Tirgus struktūra ir noteikta konkurences pakāpe tirgū, kas atrodas diapazonā starp lielu skaitu pircēju un pārdēvēju līdz pat dažiem vai vienam pārdevējam un pircējam. Lai raksturotu tirgus struktūru un konkurences veidu tiek piemēroti šādi kritēriji: - pircēju un pārdevēju skaits tirgū; - drošas informācijas pieejamība; - pircēju un pārdevēju slepenas vienošanās iespējas; - realizējamā produkta veids; - iespējas iekļūt tirgū un atstāt to.

4. Četru tirgus veidu īss raksturojums

5. Trīs situācijas firmas darbība 1.Firma strādā ar peļņu – mērķis: maksimalizēt peļņu; 2.Firma strādā ar zaudējumiem – mērķis: minimalizēt zaudējumus; 3.Firma strādā ar zaudējumiem – mērķis: pārtraukt darbību.

6. Peļņas maksimalizēšanas metodes 1.Kopejo ieņēmumu (TR) un kopējo izmaksu salīdzināšanas metode (pilnīga konkurence)

7. 2.Galējo rādītāju salīdzināšanas metode MR = MC = P

8. Optimālā ražošanas apjoma noteikšana Pieņemsim, ka pilnīgas konkurences tirgū strādājošas firmas izmaksu funkcija ir: TC = Q² - Q + 3 Risinājums: P =7 MC = 2Q – 1 Noteikt Q, kas MC =P maksimizēs peļņu. 2Q -1 = 7 Q = 4. TR = 7x4 = 28; TC = 16 – 4 + 3 = 15; Peļņa = 13.

9. Firmas produkcijas cenas noteikšana ilgstošā periodā pilnīgas konkurences tirgū Pilnīgas konkurences apstākļos strādājošas firmas izmaksas ir: TC = Q³ - 38Q² + 418Q; Risinājums: Noteikt firmas produkcijas Pilg.per. = ATCmin cenu ilgstošā periodā. ATC = Q² - 38Q + 418 ATC´ = 2Q – 38; 2Q – 38 = 0; Q = 19; ATCmin = 19² - (39x39) + 418 = 57; Pilg.per. = 57.

10. Zaudējumu minimalizēšana (pilnīga konkurence)

11. Secinājumi Q = 70 Q = 60 Q = 80 TR = 2100 TR = 1800 TR = 2400 TC = 2420 TC = 2160 TC = 2750 zaudējumi: zaudējumi: zaudējumi: - 320 - 360 - 350 Maksimālās peļņas nosacījumi pilnīgās konkurences apstākļos: 1.TR un TC maksimāla starpība; 2.P = MC

12. Firmas darbības pārtraukšana Ja preces cena ir vienāda vai zemāka par AVCmin (P < AVCmin), ražošana tiek pārtraukta.

13. Firmas peļņu maksimizējošā (zaudējumu minimizējošā) ražošanas apjoma noteikšana īslaicīgā periodā

14. Cenu veidošana un peļņas maksimalizēšana monopola tirgū 1. TR un TC salīdzināšanas metode

15. MR un MC salīdzināšanas metodeMR = MC

16. Monopola optimālā ražošanas apjoma un optimālās cenas noteikšana Maksimālas peļņas nosacījums nepilnīgās konkurences apstākļos: 1.TR un TC maksimāla starpība; 2.MR = MC. Pieņemsim, ka monopola pieprasījuma funkcija ir: P = 50 – 10Q; Risinājums: TC = 5 + 20Q – 5Q²; MC = 20 – 10Q; Noteikt: Q* un P* TR = (50 -10Q) x Q = = 50Q – 10Q²; MR = TR´ = 50 -20Q; MR = MC; 50 - 20Q = 20 – 10Q Q* = 3; P* = 50 – (10 x 3) = 20.

17. Cenu veidošanas noteikums MR un pieprasījuma elastīguma savstarpēja atkarība ir: MR = P(1 + 1/Ed). Peļņas maksimalizācijas nosacījums ir: MC = MR. Tādējādi, P(1 + 1/Ed) = MC P + P/Ed = MC P – MC = - P/Ed (P – MC)/P = - 1/Ed P = MC/(1 + 1/Ed) kur P – optimālā cena.

18. Cenu diskriminācija Lai gūtu papildu ieņēmumus, monopolists mēdz noteikt dažādas cenas dažādiem pircējiem. Dažādu cenu noteikšana vienai un tai pašai precei, kas nav saistīta ar atšķirīgām izmaksām, tiek saukta par cenudiskrimināciju. Ir trīs cenu diskriminācijas veidi.

19. Pirmās pakāpes cenu diskriminācija Pirmās pakāpes cenu diskriminācija izpaužas tādējādi, ka katrai viendabīgai preces vienībai tiek noteikta sava cena, kas vienāda ar pieprasījuma cenu. Šāda cenu politika tiek īstenota individuālas ražošanas apstākļos.

20. Otrās pakāpes cenu diskriminācija Īstenojot otrās pakāpes cenu diskrimināciju, monopolists savu produkciju grupē partijās, katrai no kūrām tiek noteikta sava cena, piemērojot atlaides un uzcenojumus. (Piemēram, LATTELEKOM pakalpojumu cenas dienas laikā un vakara stundā ).

21. Trešās pakāpes cenu diskriminācija Īstenojot trešās pakāpes cenu diskrimināciju, pircēji tiek sadalīti atsevišķās grupās jeb tirgus segmentos, kur veidojas sava realizācijas cena. Piem.: biļetes studentiem, pensionāriem, aviobiļetes biznesa un ekonomiskās klases u.c.

22. Piemērs Pieņemsim, ka firma sadalīja savus pircējus divos segmentos. Problēma: kādas cenas noteikt katram segmentam? Maksimālas peļņas noteikums pirmajā segmentā: MC = MR₁, otrajā segmentā: MC = MR₂. Tad: MC = MR₁ = MR₂; MR = P(1 +1/Ed), vienādojumu: MR₁ = MR₂ var pārrakstīt kā: P₁(1 + 1/Ed₁) = P₁(1 + 1/Ed₂) vai P₁/P₂ = (1 + 1/Ed₂) : (1 + 1/Ed₁) tas nozīmē, ja Ed₁ > Ed₂, tad P₁ < P₂. Piemērs: Ed₁ = -2; Ed₂ = -4 tad pirmajā segmenta cena būs 1,5 reizes augstākā nekā otrajā segmentā. P₁/P₂ = (1 – 1 / 4) : ( 1 – 1 /2 ) = 3 /4 : 1 /2 = 1,5 .

23. Monopolistiskās konkurences tirgū strādājošas firmas optimālā ražošanas apjoma un optimālās cenas noteikšana Pieņemsim, ka firmas pieprasījuma funkcija ir: P = 11100 – 30Q; TC = 400000 + 300Q – 30Q² + Q³. Noteikt: Q* un P*. Maksimālas peļņas nosacījums: MR = MC. Risinājums: TR = (11100 – 30Q) x Q = 11100Q – 30Q²; MR = 11100 – 60Q; MC = 300 – 60Q + 3Q²; MC = MR; 11100 – 60Q = 300 – 60Q + 3Q²; Q* = 60; P* = 11100 – 1800 = 9300.

24. Optimālā ražošanas apjoma un optimālo reklāmas izdevumu noteikšana Pieņemsim, ka monopolistiskās konkurences tirgū strādājošas firmas peļņas funkcija ir : ∏ = 600 – 4Q – Q² + 2QA + 116A – 5A²; ð∏/ðQ = 0; vai ∏´(Q) = 0; ð∏/ðA = 0; vai ∏´(A) = 0; -4 - 2Q + 2A = 0; 2Q + 116 – 10A = 0; {-4 - 2Q + 2A = 0 {2Q + 116 – 10A = 0 Q* = 12; A* = 14

25. Biznesa problēma: preces diferencēšana un kvalitāte Monopolistiskās konkurences apstākļos – ļoti būtiskā problēma ir produkcijas kvalitātes uzlabošana. Produkcijas kvalitātes uzlabošanas rezultātā notiek cenu kāpums, pieaug ATC un samazinās ražošanas apjomi. Pieņemsim, ka firma izskatā iespējas uzlabot produkcijas kvakitāti no 1 līdz 8 līmenim.

26. Produkcijas kvalitātes optimizācija

27. Secinājums MR un MC aprēķiniem tiek izmantotas ne produkcijas apjoma izmaiņas (∆Q), bet kvalitātes līmeņa izmaiņas. Tabulas dati liecina, ka maksimālo peļņu nodrošina 6. kvalitātes līmenis.

28. Oligopola modeļi 1.Kurno modelis; 2.Lauztas pieprasījuma līknes modelis; 3.Slēpenas vienošanas – kartelis; 4.Lidera pozīcijas – Štākeļberga modelis; 5.Konkurentais līdzsvars – Bertrāna modelis; 6. Ieslodzīto dilemma; 7.Cenu veidošanas pēc principa “izmaksas plus”.

29. Kurno modelis O.Kurnomodelis balstās uz pieņēmuma, ka tirgū darbojas tikai 2 firmas. Katra firma uzskata par nemainīgu konkurentu noteikto cenu un ražošanas apjomu un atbilstoši tam pieņem savu lēmumu. Katrs no abiem konkurentiem uzskata, ka produkcijas izlaide būs noturīgi stabila.

30. Kurno modelis Duopola pieprasījums: P = 30 – Q; Q = Q1 + Q2; MC1 = MC2 = 0; Max. peļņa → MR = MC; TR1 = P x Q1 = (30 – Q) x Q1 = 30Q1 – (Q1 + Q2) x Q1 = 30Q1 – Q1² - Q2Q1; MR1 = TR1´= 30 – 2Q1 - Q2; MR1 = MC1 = 0; 30 – 2Q1 –Q2 = 0; 2Q1 = 30 – Q2; {Q1 = 15 – 0,5Q2 Q1 =10; Q2 = 10 {Q2 = 15 – 0,5Q1 P = 30 – 20= 10

31. Lauztas pieprasījuma līknes modelis Modelis vairāk pietuvināts reālajai dzīvei. Tas balstās uz pieņēmuma, ka firmas konkurenti atbalstīs jebkuru cenas pazemināšanu, bet nesekos tās paaugstināšanai. Lauztas pieprasījuma līknes situācijā oligopols, atšķirībā no monopola, nemainīs cenu un ražošanas apjomu ja būs nelielas izmaksu izmaiņas, firma mainīs cenu tikai ja būs būtiskas MC izmaiņas.

32. Slepenā vienošanās - kartelis Tas, ka oligopola tirgus modeli ir tikai dažas firmas, rada iespēju šīm firmām slepeni vienoties par tirgus sadali un cenu, tādējādi samazinot savstarpējo konkurenci. Slepenā vienošanas var izpausties dažādās formās. Visvienkāršākā forma ir kartelis, kurā firmas formāli rakstveidā vienojas par cenu un ražošanas apjomiem konkurences ierobežošanas veidiem, kas dod iespēju firmām maksimalizēt peļņu.

33. Kartelis P = 30 – Q; MC = 0; MR = 30 - 2Q; MR = MC = 0; 30 – 2Q = 0; 2Q = 30; Q = 15; Q = Q1 + Q2 = 15; Q1 = Q2 = 7,5; P = 30 – 15 = 15.

34. Līdera pozīcijas - Štākeļberga modelis Ar šo cenu veidošanas principa palīdzību oligopola firmas var koordinēt cenu nozarē, neslēdzot tiešu vienošanos. Valdošā firma nozarē, kas parasti ir lielākā un efektīvākā, maina cenas, bet pārējās firmas automātiski seko šīm izmaiņām. Cenu līdera taktika ir šāda: 1.Tā kā cenu mainīšana ir saistīta ar risku, jo pārējās firmas var arī nesekot, tad cena tik mainīta tikai tad, kad pieprasījums un izmaksas mainās būtiski; 2.Cenu līderis ne vienmēr izvēlēsies cenu, kas maksimizē peļņu īsā periodā, jo tādā gadījuma nozarē var iekļūt jaunas firmas, kuru izmaksas ir lielākās, bet esošā cena tās nosedz. Tāpēc līderis var noteikt cenu, kas ir zemāka par peļņas maksimizējošo cenu.

35. Cenu līderība Pastāv cenu līderības divi veidi: - firma dominējošais līderis; - firma barometriskais līderis. Dominējošais līderis - situācija, kad firmai pieder lielāka tirgus daļa un viņa var būtiski ietekmēt citu firmu lēmumus par cenām un produkcijas apjomiem. Barometriskais līderis – situācija, kad nozare eksistē dažas aptuveni vienādas firmas un nevienai nav iespēju ietekmēt produkcijas cenas. Šajā situācijā viena no firmām var kļūst par cenu līderi tāpēc, ka viņa savlaicīgi seko visam tirgus konjunktūras izmaiņām.

36. Štākeļberga modelis Nozares pieprasījums: P = 30 – Q Q = 30 – P Līdera izmaksa funkcija: TCL = QL² + 3QL; Qa = 15; Noteikt: Risinājums: QL un PL; QL = 30 –P – 15 = 15 – P; PL = 15 – QL; MRL = 15 -2QL; MCL = 2QL + 3; MR = MC; 15 -2QL = 2QL + 3; QL = 3; PL = 15 – 3 = 12.

37. Konkurentais līdzsvars – Bertrāna modelis Bertrāna līdzsvars – situācija tirgū, kad duopola apstākļos firmas konkurē savā starpā, samazinot cenu un paaugstinot produkcijas apjomus. Stabilais līdzsvars tiek panākts kad P = MC, vai sasniegts pilnīgās konkurences līdzsvars.

38. Bertrāna modelis Nozares pieprasījuma funkcija: P = 30 – Q; P = MC; 30 – Q = 0; Q = 30; Q1 + Q2 = 30; Q1 = Q2 = 15.

39. “Ieslodzīto dilemmas” modelis Oligopola lēmumu pieņemšanas analīzē arvien lielāka nozīme mūsdienu apstākļos ir spēļu teorijai. Spēļu teorija ir zinātne, kas ar matemātiskām metodēm pēta dalībnieku rīcību lēmumu pieņemšanas situācijās. Viens no tādiem piemēriem ir spēle Ieslodzīto dilemma.

40. “Ieslodzīto” dilemmas aprēķinutabula

41. Tirgus stratēģijas ietekme uz firmas A (skaitītājs) un firmas B (saucējs) darbību

42. Oligopola cenu veidošana pēc metodes “Izmaksas plus” Cena (P) ↙ ↘ Vidējās mainīgās Procentu likme plus izmaksas (AVC) (k x AVC) ↙ ↘ Vidējās pastāvīgās Normālā peļņa izmaksas (AFC) ( ∏n)

43. Cenu veidošanas metode “Izmaksas plus” MR = P(1 + 1/Ep) MR = MC MC = P(1 + 1/Ep) MC = ATC ATC = P(1 + 1/Ep) ATC = [Ep/(Ep + 1)] Cena pēc metodes “Izmaksas plus”: P = ATC(1 + M), kur M – uzcenojums,% ATC[Ep/(Ep + 1)] = ATC(1 + M) 1 + M = Ep/(Ep + 1)

44. Piemērs Ep = -5; 1 + M = -5/(-5 + 1) = 1,25 1 + M = 1,25 M = 0,25 Uzcenojums = 25%.

45. Ārpus cenas konkurences loma oligopola tirgū Ārpus cenas konkurence oligopola tirgū ir raksturīga diferencēta produkta gadījumā. 1.Konkurenti ātri un viegli var atbildēt uz cenu pazemināšanu, tāpēc ir maza iespēja atsevišķai firmai palielināt tirgus daļu. Pateicoties ārpus cenas konkurencei, var iegūt lielāku tirgus daļu. 2.Oligopola firmu rīcībā ir pietiekami finanšu resursi reklāmai un produktu pilnveidošanai.